Sarunvārdnīca

lv Vakar – šodien – rīt   »   kk Yesterday – today – tomorrow

10 [desmit]

Vakar – šodien – rīt

Vakar – šodien – rīt

10 [он]

10 [on]

Yesterday – today – tomorrow

[Keşe – bügin – erteñ]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu kazahu Spēlēt Vairāk
Vakar bija sestdiena. Кеш- --нбі-бол-ы. Кеше сенбі болды. К-ш- с-н-і б-л-ы- ----------------- Кеше сенбі болды. 0
Ke-e --n-i b-l-ı. Keşe senbi boldı. K-ş- s-n-i b-l-ı- ----------------- Keşe senbi boldı.
Vakar es biju kino. Кеше -----и---- б--д-м. Кеше мен кинода болдым. К-ш- м-н к-н-д- б-л-ы-. ----------------------- Кеше мен кинода болдым. 0
K-şe m-n k----- -ol--m. Keşe men kïnoda boldım. K-ş- m-n k-n-d- b-l-ı-. ----------------------- Keşe men kïnoda boldım.
Filma bija interesanta. Фил-- қ-зы----бо-ды. Фильм қызықты болды. Ф-л-м қ-з-қ-ы б-л-ы- -------------------- Фильм қызықты болды. 0
F--m --zıqtı b-l--. Fïlm qızıqtı boldı. F-l- q-z-q-ı b-l-ı- ------------------- Fïlm qızıqtı boldı.
Šodien ir svētdiena. Б--і- ж-кс--б-. Бүгін жексенбі. Б-г-н ж-к-е-б-. --------------- Бүгін жексенбі. 0
Büg-- je-se-bi. Bügin jeksenbi. B-g-n j-k-e-b-. --------------- Bügin jeksenbi.
Šodien es nestrādāju. Бүгін-м-н жұм-с іс--мейм-н. Бүгін мен жұмыс істемеймін. Б-г-н м-н ж-м-с і-т-м-й-і-. --------------------------- Бүгін мен жұмыс істемеймін. 0
B--in -en-----s -st-m--min. Bügin men jumıs istemeymin. B-g-n m-n j-m-s i-t-m-y-i-. --------------------------- Bügin men jumıs istemeymin.
Es palieku mājās. Ме- -й-е---л-м-н. Мен үйде боламын. М-н ү-д- б-л-м-н- ----------------- Мен үйде боламын. 0
Me- üy-e -olamın. Men üyde bolamın. M-n ü-d- b-l-m-n- ----------------- Men üyde bolamın.
Rīt ir pirmdiena. Ертең -ү--е-бі. Ертең дүйсенбі. Е-т-ң д-й-е-б-. --------------- Ертең дүйсенбі. 0
E-teñ--üysen--. Erteñ düysenbi. E-t-ñ d-y-e-b-. --------------- Erteñ düysenbi.
Rīt es atkal strādāšu. Е-т-ң-ме- қай-а---м-с-іс--йм-н. Ертең мен қайта жұмыс істеймін. Е-т-ң м-н қ-й-а ж-м-с і-т-й-і-. ------------------------------- Ертең мен қайта жұмыс істеймін. 0
Erte- --n-qay-a j--ıs -st----n. Erteñ men qayta jumıs isteymin. E-t-ñ m-n q-y-a j-m-s i-t-y-i-. ------------------------------- Erteñ men qayta jumıs isteymin.
Es strādāju birojā. Ме---ең-еде-жұ-ыс-іс----ін. Мен кеңседе жұмыс істеймін. М-н к-ң-е-е ж-м-с і-т-й-і-. --------------------------- Мен кеңседе жұмыс істеймін. 0
Men ---s--------s-ist--m-n. Men keñsede jumıs isteymin. M-n k-ñ-e-e j-m-s i-t-y-i-. --------------------------- Men keñsede jumıs isteymin.
Kas tas ir? Б-л к--? Бұл кім? Б-л к-м- -------- Бұл кім? 0
B-l ki-? Bul kim? B-l k-m- -------- Bul kim?
Tas ir Pēteris. Б-л-- -е-е-. Бұл — Петер. Б-л — П-т-р- ------------ Бұл — Петер. 0
Bu----Pete-. Bul — Peter. B-l — P-t-r- ------------ Bul — Peter.
Pēteris ir students. Пе--- ----уд-нт. Петер — студент. П-т-р — с-у-е-т- ---------------- Петер — студент. 0
Pe--- - st---n-. Peter — stwdent. P-t-r — s-w-e-t- ---------------- Peter — stwdent.
Kas tā ir? Мы--у---м? Мынау кім? М-н-у к-м- ---------- Мынау кім? 0
M-n-----m? Mınaw kim? M-n-w k-m- ---------- Mınaw kim?
Tā ir Marta. Б-----Марта. Бұл – Марта. Б-л – М-р-а- ------------ Бұл – Марта. 0
B-l – ---ta. Bul – Marta. B-l – M-r-a- ------------ Bul – Marta.
Marta ir sekretāre. М-рта — -ат--. Марта — хатшы. М-р-а — х-т-ы- -------------- Марта — хатшы. 0
M--ta — x-t--. Marta — xatşı. M-r-a — x-t-ı- -------------- Marta — xatşı.
Pēteris un Marta ir draugi. П-т-----н ------до-. Петер мен Марта дос. П-т-р м-н М-р-а д-с- -------------------- Петер мен Марта дос. 0
P------------ta --s. Peter men Marta dos. P-t-r m-n M-r-a d-s- -------------------- Peter men Marta dos.
Pēteris ir Martas draugs. П-те--— ----а-ы--досы. Петер — Мартаның досы. П-т-р — М-р-а-ы- д-с-. ---------------------- Петер — Мартаның досы. 0
Pe--- —---r-an----o-ı. Peter — Martanıñ dosı. P-t-r — M-r-a-ı- d-s-. ---------------------- Peter — Martanıñ dosı.
Marta ir Pētera draudzene. Мар---— П--е-дің-д-сы. Марта — Петердің досы. М-р-а — П-т-р-і- д-с-. ---------------------- Марта — Петердің досы. 0
M--t--— P-t-rd---do-ı. Marta — Peterdiñ dosı. M-r-a — P-t-r-i- d-s-. ---------------------- Marta — Peterdiñ dosı.

Mācīšanās miegā

Svešvalodu apgūšana mūsdienās ir daļa no vispārējās izglītības. Ja vien to mācīšanās nebūtu tik nogurdinoša! Labas ziņas tiem, kam tās sagādā grūtības. Jo iemācīties miegā ir efektīvāk! Vairāki zinātniskie pētījumi ir nonākuši pie tāda slēdziena. Un šo metodi mēs varam izmantot arī mācoties valodas. To, ko mēs esam pieredzējuši pa dienu, mēs apstrādājam miegā. Mūsu smadzenes analizē jaunos iespaidus. Viss pieredzētais tiek vēlreiz pārdomāts. Un jaunais saturs tiek nostiprināts mūsu smadzenēs. Jo īpaši labi tiek nostiprinās tas, ko esam mācījušies pirms iemigšanas. Līdz ar to, atkārtot nozīmīgas lietas pirms iemigšanas, ir noderīgi. Dažādas miega fāzes atbild par atšķirīgām mācību vielām. Miegs ar ātrajām acu kustībām atbild par psihomotorisko mācīšanos. Šajā kategorijā ietilpst mūzikas vai sporta nodarbības. Bet, piemēram, tīrās zināšanas tiek apstrādātas dziļajā miegā. Šajā fāzē tiek pārskatīts viss apgūtais. Pat leksika un gramatika! Mūsu smadzenēm ir ļoti smagi jāstrādā, kad mēs mācamies valodu. Tām jāsaglabā jauni vārdi un jauni likumi. Tas viss tiek atkal atkārtots miegā. Pētnieki to dēvē par atkārtošanas teoriju. Bet galvenais, ka Jūs izguļaties. Ķermenim un prātam nepieciešams pienācīgi atpūšties. Un tikai tad smadzenes darbojas efektīvi. Var teikt: labs miegs, laba atmiņa. Kad mēs atpūšamies, mūsu smadzenes vēl darbojas… Tad: ar labunakti, Gute Nacht, good night, buona notte, dobrou noc!