Sarunvārdnīca

lv Piederības vietniekvārdi 1   »   sl Svojilni zaimki 1

66 [sešdesmit seši]

Piederības vietniekvārdi 1

Piederības vietniekvārdi 1

66 [šestinšestdeset]

Svojilni zaimki 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovēņu Spēlēt Vairāk
es – mans jaz-– m-j j__ – m__ j-z – m-j --------- jaz – moj 0
Es nevaru atrast savu atslēgu. Ne-najde--sv-j-g- k-j-č-. N_ n_____ s______ k______ N- n-j-e- s-o-e-a k-j-č-. ------------------------- Ne najdem svojega ključa. 0
Es nevaru atrast savu braukšanas biļeti. N--n---em sv--e -----nice. N_ n_____ s____ v_________ N- n-j-e- s-o-e v-z-v-i-e- -------------------------- Ne najdem svoje vozovnice. 0
tu – tavs ti-–-tvoj t_ – t___ t- – t-o- --------- ti – tvoj 0
Vai tu atradi savu atslēgu? Si n-še- -vo- k---č? S_ n____ s___ k_____ S- n-š-l s-o- k-j-č- -------------------- Si našel svoj ključ? 0
Vai tu atradi savu braukšanas biļeti? S- n-----svo-o -----n---? S_ n____ s____ v_________ S- n-š-l s-o-o v-z-v-i-o- ------------------------- Si našel svojo vozovnico? 0
viņš – viņa o- --nj--ov o_ – n_____ o- – n-e-o- ----------- on – njegov 0
Vai tu zini, kur ir viņa atslēga? A-- ve-- -je-je-nj-g---ključ? A__ v___ k__ j_ n_____ k_____ A-i v-š- k-e j- n-e-o- k-j-č- ----------------------------- Ali veš, kje je njegov ključ? 0
Vai tu zini, kur ir viņa braukšanas biļete? Al----š, -je--e -je---- -------c-? A__ v___ k__ j_ n______ v_________ A-i v-š- k-e j- n-e-o-a v-z-v-i-a- ---------------------------------- Ali veš, kje je njegova vozovnica? 0
viņa – viņas on- ----en o__ – n___ o-a – n-e- ---------- ona – njen 0
Viņai ir pazudusi nauda. Nj---ga -----j- n--v--. N______ d______ n_ v___ N-e-e-a d-n-r-a n- v-č- ----------------------- Njenega denarja ni več. 0
Un viņai vairs nav arī kredītkartes. In---e-e--r--i-----art-------- -- ve-. I_ n____ k_______ k______ t___ n_ v___ I- n-e-e k-e-i-n- k-r-i-e t-d- n- v-č- -------------------------------------- In njene kreditne kartice tudi ni več. 0
mēs – mūsu mi-- -aš m_ – n__ m- – n-š -------- mi – naš 0
Mūsu vectētiņš ir slims. N-š d---k -e--ol--. N__ d____ j_ b_____ N-š d-d-k j- b-l-n- ------------------- Naš dedek je bolan. 0
Mūsu vecmāmiņa ir vesela. Naša babic---- ----va. N___ b_____ j_ z______ N-š- b-b-c- j- z-r-v-. ---------------------- Naša babica je zdrava. 0
jūs – jūsu v- - --š v_ – v__ v- – v-š -------- vi – vaš 0
Bērni, kur ir jūsu tētis? Ot-oci,------- v---oči (ati-? O______ k__ j_ v__ o__ (_____ O-r-c-, k-e j- v-š o-i (-t-)- ----------------------------- Otroci, kje je vaš oči (ati)? 0
Bērni, kur ir jūsu mamma? O--o-i---je----v--a--am-? O______ k__ j_ v___ m____ O-r-c-, k-e j- v-š- m-m-? ------------------------- Otroci, kje je vaša mami? 0

Radošā valoda

Radošumam šodien ir nozīmīga loma. Katrs vēlas būt radošs. Jo radošus cilvēkus uzskata par inteliģentiem. Mūsu valodai arī vajadzētu būt radošai. Agrāk, cilvēki centās runāt cik pareizi vien iespējams. Mūsdienās cilvēks runā cik radoši vien iespējams. Piemēram, reklāma un jaunie mēdiji. Tie demonstrē, ka var spēlēties ar valodu. Pēdējos 50 gados radošuma nozīme ir ievērojami pieaugusi. Arī pētnieki ir nodarbināti ar šo fenomenu. Psihologi, pedagogi un filosofi peta radošuma procesu. Radošums tiek definēts, kā spēja radīt kaut ko jaunu. Tā radošs runātājs rada jaunas lingvistiskas formas. Tie var būt vārdi vai gramatiskās uzbūves. Pētot radošo valodu, valodnieki var noteikt, kā valoda mainas. Bet tagad visi izprot jaunos lingvistiskos elementus. Lai izprastu radošo valodu, nepieciešamas zināšanas. Jāzin, kā funkcione valoda. Un jābūt pazīstamam ar pasauli, kurā dzīvo runātājs. Tikai tad var izprast, ko tas vēlas pateikt. Piemēram, Pusaudžu žargons. Bērni un jaunieši vienmēr izgudro jaunus jēdzienus. Pieaugušie parasti nesaprot šos vārdus. Tagad izdotas grāmatas, kurās paskaidrots pusaudžu žargons. Bet tās pēc vienas paaudzes parasti ir novecojušas. Kaut arī, radošo valodu var apgūt. Trenneri piedāvā vairākus, tam paredzētus, kursus. Svarīgākais noteikums vienmēr ir: aktivizēt savu iekšējo balsi!