Sarunvārdnīca

lv Piederības vietniekvārdi 2   »   sl Svojilni zaimki 2

67 [sešdesmit septiņi]

Piederības vietniekvārdi 2

Piederības vietniekvārdi 2

67 [sedeminšestdeset]

Svojilni zaimki 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovēņu Spēlēt Vairāk
brilles oča-a o____ o-a-a ----- očala 0
Viņš aizmirsa savas brilles. P-za--l ---svoj--o-ala. P______ j_ s____ o_____ P-z-b-l j- s-o-a o-a-a- ----------------------- Pozabil je svoja očala. 0
Kur tad ir viņa brilles? K-e -e-- ----s-o-a -ča-a? K__ n___ i__ s____ o_____ K-e n-k- i-a s-o-a o-a-a- ------------------------- Kje neki ima svoja očala? 0
pulkstenis u-a u__ u-a --- ura 0
Viņa pulkstenis ir sabojājies. Nj-g--------je----varj-n-. N______ u__ j_ p__________ N-e-o-a u-a j- p-k-a-j-n-. -------------------------- Njegova ura je pokvarjena. 0
Pulkstenis karājas pie sienas. U-- vi-i--a--ten-. U__ v___ n_ s_____ U-a v-s- n- s-e-i- ------------------ Ura visi na steni. 0
pase p-tni----t p____ l___ p-t-i l-s- ---------- potni list 0
Viņš ir pazaudējis savu pasi. On-je izg-bil -v-j p---i --st. O_ j_ i______ s___ p____ l____ O- j- i-g-b-l s-o- p-t-i l-s-. ------------------------------ On je izgubil svoj potni list. 0
Kur tad ir viņa pase? Le---e -ma sv-j po-ni -is-? L_ k__ i__ s___ p____ l____ L- k-e i-a s-o- p-t-i l-s-? --------------------------- Le kje ima svoj potni list? 0
viņi – viņu o---– n--hov o__ – n_____ o-i – n-i-o- ------------ oni – njihov 0
Bērni nevar atrast savus vecākus. O--o-i n- mo-ej--n--ti ----i---t--š--. O_____ n_ m_____ n____ s_____ s_______ O-r-c- n- m-r-j- n-j-i s-o-i- s-a-š-v- -------------------------------------- Otroci ne morejo najti svojih staršev. 0
Bet tur jau nāk viņu vecāki. A----, gle-, p-iha------j-h--- -----i! A_____ g____ p________ n______ s______ A-p-k- g-e-, p-i-a-a-o n-i-o-i s-a-š-! -------------------------------------- Ampak, glej, prihajajo njihovi starši! 0
Jūs – Jūsu v- - -aš v_ – v__ v- – v-š -------- vi – vaš 0
Kāds bija Jūsu ceļojums, Millera kungs? Ka-o s-e-----me-i n----t-va---, -os-od-Mül-e-? K___ s__ s_ i____ n_ p_________ g_____ M______ K-k- s-e s- i-e-i n- p-t-v-n-u- g-s-o- M-l-e-? ---------------------------------------------- Kako ste se imeli na potovanju, gospod Müller? 0
Kur ir Jūsu sieva, Millera kungs? Kj- -- v--- -e--, g---od--ü-l-r? K__ j_ v___ ž____ g_____ M______ K-e j- v-š- ž-n-, g-s-o- M-l-e-? -------------------------------- Kje je vaša žena, gospod Müller? 0
Jūs – Jūsu o-- - -j-n o__ – n___ o-a – n-e- ---------- ona – njen 0
Kāds bija Jūsu ceļojums, Šmites kundze? K------e-se -m-l--n- -otov-nju,--o--a--ch-id-? K___ s__ s_ i____ n_ p_________ g____ S_______ K-k- s-e s- i-e-i n- p-t-v-n-u- g-s-a S-h-i-t- ---------------------------------------------- Kako ste se imeli na potovanju, gospa Schmidt? 0
Kur ir Jūsu vīrs, Šmites kundze? Kje-j--vaš m--,-gos--------dt? K__ j_ v__ m___ g____ S_______ K-e j- v-š m-ž- g-s-a S-h-i-t- ------------------------------ Kje je vaš mož, gospa Schmidt? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + slovēņu (1-100) MP3 slovēņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Runa ir iespējama pateicoties gēnu mutācijai

Cilvēks ir vienīgā dzīvā būtne uz Zemes, kas prot runāt. Tas to atšķir no dzīvniekiem un augiem. Protams, arī dzīvnieki un augi sazinās viens ar otru. Lai gan tie neizmanto sarežģītu zilbju valodu. Bet kādēļ cilvēks prot runāt? Lai varētu runāt, nepieciešamas noteiktas fizikālās iezīmes. Šādas fizikālās iezīmes piemīt tikai cilvēkiem. Bet tas nenozīmē, ka cilvēks pats tās attīstījis. Evolucionārajā vēsturē, nekas nenotiek bez iemesla. Vēstures gaitā cilvēks sāka runāt. Mēs vēl nevarm noteikt precīzi, kad tas notika. Bet kaut kas notika, kas deva cilvēkam spēju runāt. Zinātnieki uzskata, ka par to atbildīga ģenētiskā mutācija. Antropologi salīdzinājuši vairāku dzīvju būtņu ģenētiskos materiālus. Ir zināms, ka īpašs gēns ietekmē valodu. Cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar valodām, tas ir bojāts. Viņi nevar izteikties labi, un viņiem ir grūti saprast arī vārdus. Šis gēns tika izpētīts cilvēkos, pērtiķos un pelēs. Tas ir ļoti līdzīgs cilvēkiem un šimpanzēm. Tikai divas mazas atšķirības ir identificējamas. Bet šīs atšķirības ieverojamas smadzenēs. Kopā ar citiem gēniem, tie ietekmē noteiktas smadzeņu darbības. Tādēļ cilvēki spēj runāt, bet pērtiķi ne. Kaut gan mīkla par cilvēka valodu vēl nav atrisināta. Jo ar gēnu mutāciju vien nepietiek, lai iepējotu runu. Zinātnieki implantēja cilvēka gēnu pelei. Tie nedeva pelēm spēju runāt… Bet to pīkstieni radīja diezgan lielu troksni!