Sarunvārdnīca

lv Pulksteņa laiki   »   sl Koliko je ura?

8 [astoņi]

Pulksteņa laiki

Pulksteņa laiki

8 [osem]

Koliko je ura?

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovēņu Spēlēt Vairāk
Atvainojiet, lūdzu! Op---t--e! O_________ O-r-s-i-e- ---------- Oprostite! 0
Cik, lūdzu, ir pulkstenis? M- ---k---o-e--e----l-ko j-----? M_ l____ p_______ k_____ j_ u___ M- l-h-o p-v-s-e- k-l-k- j- u-a- -------------------------------- Mi lahko poveste, koliko je ura? 0
Liels paldies. Pra- -e-a--v-l-. P___ l___ h_____ P-a- l-p- h-a-a- ---------------- Prav lepa hvala. 0
Pulkstenis ir viens. Ur--je -n-. U__ j_ e___ U-a j- e-a- ----------- Ura je ena. 0
Pulkstenis ir divi. U-a-je--v-. U__ j_ d___ U-a j- d-a- ----------- Ura je dva. 0
Pulkstenis ir trīs. Ura j--tr-. U__ j_ t___ U-a j- t-i- ----------- Ura je tri. 0
Pulkstenis ir četri. U----e--t---. U__ j_ š_____ U-a j- š-i-i- ------------- Ura je štiri. 0
Pulkstenis ir pieci. U-a -e pet. U__ j_ p___ U-a j- p-t- ----------- Ura je pet. 0
Pulkstenis ir seši. U-- j--š-s-. U__ j_ š____ U-a j- š-s-. ------------ Ura je šest. 0
Pulkstenis ir septiņi. Ur- -- s---m. U__ j_ s_____ U-a j- s-d-m- ------------- Ura je sedem. 0
Pulkstenis ir astoņi. Ur-------e-. U__ j_ o____ U-a j- o-e-. ------------ Ura je osem. 0
Pulkstenis ir deviņi. Ur- j------t. U__ j_ d_____ U-a j- d-v-t- ------------- Ura je devet. 0
Pulkstenis ir desmit. U-- --------. U__ j_ d_____ U-a j- d-s-t- ------------- Ura je deset. 0
Pulkstenis ir vienpadsmit. Ur---e -na-s-. U__ j_ e______ U-a j- e-a-s-. -------------- Ura je enajst. 0
Pulkstenis ir divpadsmit. Ura-je--v--ajs-. U__ j_ d________ U-a j- d-a-a-s-. ---------------- Ura je dvanajst. 0
Minūtē ir sešdesmit sekundes. M---ta-im---e-td-se--s-kun-. M_____ i__ š________ s______ M-n-t- i-a š-s-d-s-t s-k-n-. ---------------------------- Minuta ima šestdeset sekund. 0
Stundā ir sešdesmit minūtes. U-a im--šest-e-et ---u-. U__ i__ š________ m_____ U-a i-a š-s-d-s-t m-n-t- ------------------------ Ura ima šestdeset minut. 0
Diennaktī ir divdesmit četras stundas. D-- --a-št---in-va---t---. D__ i__ š_____________ u__ D-n i-a š-i-i-n-v-j-e- u-. -------------------------- Dan ima štiriindvajset ur. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + slovēņu (1-100) MP3 slovēņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Valodu saimes

Uz Zemes dzīvo ap 7 miljardi iedzīvotāju. Un tie runā ap 7000 atšķirīgās valodās. Kā cilvēki, tā arī valodas var būt radniecīgi saistītas. Tas nozīme, ka tām ir kopēja izcelsmes valoda. Pastāv arī pilnībā izolētas valodas. Tās nav ģenētiski savienotas ne ar vienu citu valodu. Eiropā, piemēram, basku valoda tiek pieņemta kā izolēta valoda. Bet lielākajai daļai valodu ir ‘vecāki’, ‘bērni’ vai ‘brāļi un māsas’. Tās pieder pie vienas valodu saimes. Ar salīdzināšanu var ievērot, cik līdzīgas viena otrai ir valodas. Zinātnieki saskaitījuši kopumā 300 ģenētisko vienību. Starp tām ir 180 valodu saimes, kas sastāv no vairāk kā vienas valodas. Un izolētās valodas sastāda pārējās 120 vienības. Indoeiropiešu valodu saime ir vislielākā valodu saime. Tā sastāv no aptuveni 280 valodām. Tajās ietilps romāņu, ģermāņu un slāvu valodas. Tie ir aptuveni 3 miljardi runātāju visos kontinentos. Āzijā dominē sino-tibetiešu valodas saime. Šai valodai ir vairāk kā 1,3 miljardu runātāju. Galvenā sino-tibetiešu valoda ir ķīniešu. Trešā lielākā valodu saime atrodas Āfrikā. Tā ir nosaukta teritorijas vārdā, kur tā ir izplatīta- Nigēras-Kongo valodu saime. Pie tās pieder ‘tikai’ 350 miljoni runātāju. Šīs valodas galvenā valoda ir svahili. Kā likums: jo tuvāka radniecība, jo labāka saprašanās. Cilvēki, kuri viens ar otru runā radniecīgās valodās, saprot viens otru labāk. Viņi var iemācīties citu valodu salīdzinoši ātri. Tātad, mācieties valodas - ģimenes sanākšana vienmēr ir jauks pasākums!