Sarunvārdnīca

lv Pie ārsta   »   no Hos legen

57 [piecdesmit sepiņi]

Pie ārsta

Pie ārsta

57 [femtisju]

Hos legen

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu norvēģu Spēlēt Vairāk
Man ir pieraksts pie ārsta. J-- h--------h----eg--. J__ h__ t___ h__ l_____ J-g h-r t-m- h-s l-g-n- ----------------------- Jeg har time hos legen. 0
Man ir pieraksts uz desmitiem. Jeg -a------------- t-. J__ h__ t___ k_____ t__ J-g h-r t-m- k-o-k- t-. ----------------------- Jeg har time klokka ti. 0
Kā Jūs sauc? H-a ---n-vne---i-t? H__ e_ n_____ d____ H-a e- n-v-e- d-t-? ------------------- Hva er navnet ditt? 0
Lūdzu, gaidiet uzgaidāmajā telpā! Venn--g---sett --g -å ----erom---. V________ s___ d__ p_ v___________ V-n-l-g-t s-t- d-g p- v-n-e-o-m-t- ---------------------------------- Vennligst sett deg på venterommet. 0
Ārsts tūlīt nāks. Lege- --m-e-----rt. L____ k_____ s_____ L-g-n k-m-e- s-a-t- ------------------- Legen kommer snart. 0
Kur Jūs esat apdrošināta? Hvor e---u ---si-re-? H___ e_ d_ f_________ H-o- e- d- f-r-i-r-t- --------------------- Hvor er du forsikret? 0
Ko es varu darīt Jūsu labā? Hva k-n --g--j-lpe de--med? H__ k__ j__ h_____ d__ m___ H-a k-n j-g h-e-p- d-g m-d- --------------------------- Hva kan jeg hjelpe deg med? 0
Vai Jums ir sāpes? H-r--- sm----r? H__ d_ s_______ H-r d- s-e-t-r- --------------- Har du smerter? 0
Kur sāp? H-or -r d-t-v---t? H___ e_ d__ v_____ H-o- e- d-t v-n-t- ------------------ Hvor er det vondt? 0
Man vienmēr sāp mugura. Jeg---r al--i------- ---yg-e-. J__ h__ a_____ v____ i r______ J-g h-r a-l-i- v-n-t i r-g-e-. ------------------------------ Jeg har alltid vondt i ryggen. 0
Man bieži sāp galva. J---h-r of---ho-epi-e. J__ h__ o___ h________ J-g h-r o-t- h-d-p-n-. ---------------------- Jeg har ofte hodepine. 0
Man dažreiz sāp vēders. J-g ha- a- o- t------d----m--en. J__ h__ a_ o_ t__ v____ i m_____ J-g h-r a- o- t-l v-n-t i m-g-n- -------------------------------- Jeg har av og til vondt i magen. 0
Lūdzu, atģērbieties līdz viduklim! Kan-d- ta----de--t-pp------k-or-a-/-gense-en? K__ d_ t_ a_ d__ t_____ / s______ / g________ K-n d- t- a- d-g t-p-e- / s-j-r-a / g-n-e-e-? --------------------------------------------- Kan du ta av deg toppen / skjorta / genseren? 0
Lūdzu, atgulieties uz dīvāna! K----u legg- d-g -å-b-nken? K__ d_ l____ d__ p_ b______ K-n d- l-g-e d-g p- b-n-e-? --------------------------- Kan du legge deg på benken? 0
Asinsspiediens ir kārtībā. B--dtr----- -r-i -----. B__________ e_ i o_____ B-o-t-y-k-t e- i o-d-n- ----------------------- Blodtrykket er i orden. 0
Es jums iešpricēšu. J-- gir --g--- -p---t-. J__ g__ d__ e_ s_______ J-g g-r d-g e- s-r-y-e- ----------------------- Jeg gir deg en sprøyte. 0
Es Jums iedošu tabletes. J-- -ir ------b---t-r. J__ g__ d__ t_________ J-g g-r d-g t-b-e-t-r- ---------------------- Jeg gir deg tabletter. 0
Es Jums izrakstīšu recepti. Je- -ir -e- e--res--t---- a--t---t. J__ g__ d__ e_ r_____ t__ a________ J-g g-r d-g e- r-s-p- t-l a-o-e-e-. ----------------------------------- Jeg gir deg en resept til apoteket. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + norvēģu (1-100) MP3 norvēģu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Īsi vārdi, gari vārdi

Vārda garums ir atkarīgs no informatīvā satura. To ir uzrādījui pētniecība Amerikā. Pētnieki novērtēja vārdus no desmit eiropiešu valodām. Tas tika paveikts ar datora palīdzību. Datora programma analizēja vairākus vārdus. Šajā procesā, tika izmantota formula, kas aprēķināja informatīvo saturu. Rezultāti bija skaidri. Jo īsāks vārds, jo mazāk informācijas tas nodod. Interesanti, ka mēs izmantojam biežāk īsos vārdu nekā garos. Tā iemesls, iespējams, ir runas efektivitāte. Runājot, mēs koncentrējamies uz nozīmīgākajām lietām. Tādēļ vārdiem, kuriem nav daudz informācijas, jābūt īsiem. Tā nodrošinot, ka mēs nepatērējam daudz laika nesvarīgām lietām. Garuma un satura korelācijai ir vēl viena priekšrocība. Tas nodrošina, ka informatīvais saturs vienmēr paliek viens un tas pats. Tas nozīmē, ka mēs noteiktā laika posmā pasakam tikpat daudz. Piemēram, mēs varam izmantot pāris garus vārdus. Bet mēs varam izmantot arī vairākus īsus vārdus. Nav nozīmes, ko mēs izlemjam: informatīvais saturs paliek tas pats. Rezultātā, mūsu valodai ir konsekvents ritms. Tad klausītājiem ir vieglāk izsekot mūs. Ja informācijas daudzums vienmēr būtu atšķirīgs, būtu grūti. Klausītājiem nebūtu iespējams labi pierast pie mūsu runas. Tā izpratne arī būtu padarīta sarežģīta. Tam, kurš vēlas būt saprasts, ieteicams izmantot īsus vārdus. Jo īsos vārdus var saprast labāk kā garos. Tādēļ strādā princips: Keep It Short and Simple! Īsumā: KISS!