Sarunvārdnīca

lv Noliegums 1   »   no Nektelse 1

64 [sešdesmit četri]

Noliegums 1

Noliegums 1

64 [sekstifire]

Nektelse 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu norvēģu Spēlēt Vairāk
Es nesaprotu šo vārdu. J---fors-år-ikk- --- o---t. Jeg forstår ikke det ordet. J-g f-r-t-r i-k- d-t o-d-t- --------------------------- Jeg forstår ikke det ordet. 0
Es nesaprotu šo teikumu. Jeg-for--år --k--de--s-tn-n--n. Jeg forstår ikke den setningen. J-g f-r-t-r i-k- d-n s-t-i-g-n- ------------------------------- Jeg forstår ikke den setningen. 0
Es nesaprotu nozīmi. J-----rst---i-----e-yd-i-ge-. Jeg forstår ikke betydningen. J-g f-r-t-r i-k- b-t-d-i-g-n- ----------------------------- Jeg forstår ikke betydningen. 0
skolotājs læ--ren læreren l-r-r-n ------- læreren 0
Vai Jūs saprotat skolotāju? Fors--- du l--ere-? Forstår du læreren? F-r-t-r d- l-r-r-n- ------------------- Forstår du læreren? 0
Jā, es viņu saprotu labi. Ja- -e--f----å--h-- ---t. Ja, jeg forstår ham godt. J-, j-g f-r-t-r h-m g-d-. ------------------------- Ja, jeg forstår ham godt. 0
skolotāja l-r--in--n lærerinnen l-r-r-n-e- ---------- lærerinnen 0
Vai Jūs saprotat skolotāju? Forst-r-du lær-r-nnen? Forstår du lærerinnen? F-r-t-r d- l-r-r-n-e-? ---------------------- Forstår du lærerinnen? 0
Jā, es viņu saprotu labi. J-,-je- --r--år he-ne god-. Ja, jeg forstår henne godt. J-, j-g f-r-t-r h-n-e g-d-. --------------------------- Ja, jeg forstår henne godt. 0
ļaudis f-lk folk f-l- ---- folk 0
Vai Jūs saprotat šos ļaudis? Fors-år--u de-folk-ne--/ -or--å-------l-? Forstår du de folkene? / Forstår du folk? F-r-t-r d- d- f-l-e-e- / F-r-t-r d- f-l-? ----------------------------------------- Forstår du de folkene? / Forstår du folk? 0
Nē, es viņus tik labi nesaprotu. Ne-, --g f-rs-år d-- ik-- ---g--t. Nei, jeg forstår dem ikke så godt. N-i- j-g f-r-t-r d-m i-k- s- g-d-. ---------------------------------- Nei, jeg forstår dem ikke så godt. 0
draudzene venninen venninen v-n-i-e- -------- venninen 0
Vai Jums ir draudzene? H-r d- -i --nn-nne /-----jæ---t-? Har du ei venninne / en kjæreste? H-r d- e- v-n-i-n- / e- k-æ-e-t-? --------------------------------- Har du ei venninne / en kjæreste? 0
Jā, ir. J---det -ar-jeg. Ja, det har jeg. J-, d-t h-r j-g- ---------------- Ja, det har jeg. 0
meita dat---a dattera d-t-e-a ------- dattera 0
Vai Jums ir meita? H-r-du -n -at-e-? Har du en datter? H-r d- e- d-t-e-? ----------------- Har du en datter? 0
Nē, nav. Ne----et--a--je- i---. Nei, det har jeg ikke. N-i- d-t h-r j-g i-k-. ---------------------- Nei, det har jeg ikke. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Aklie veido runu efektīvāk

Neredzīgi cilvēki dzird labāk. Tā rezultātā, viņi var vieglāk pārvietoties savā ikdienas dzīvē. Neredzīgi cilvēki var arī labāk apstrādāt valodu. Vairāki zinātniskie pētījumi ir nonākuši pie šāda slēdziena. Zinātnieki lika testa subjektiem klausīties vairākus ierakstus. Tad runas ātrums bija ievērojami paātrinājies. Neskatoties uz to, aklie testa subjekti varēja saprast ierakstu. Savukārt redzīgie testa subjekti, nevarēja pilnība saprast to. Runāšanas ātrums bija pārāk ātrs priekš viņiem. Cits eksperiments nonāca pie līdzīgiem rezultātiem. Redzīgi un neredzīgi testa subjekti klausījās dažādos teikumos. Katra teikuma daļa bija pārveidota. Pēdējais vārds bija aizvietots arī pilnīgi bezjēdzīgu vārdu. Testa subjektiem bija jaāatpazīst teikumi. Viņiem bija jānosaka vai teikums ir sakarīgs vai nesakarīgs. Kamēr viņi analizēja teikumus, tika mērīta viņu smadzeņu aktivitāte. Pētnieki izmērīja noteiktus smadzeņu viļņus. Tādā veidā viņi varēja noteikt, cik ātri smadzenes izpildīja uzdevumu. Neredzīgo smadzenēs noteikts signāls parādījās ļoti ātri. Šis signāls norādīja uz to, ka teikums ir izanalizēts. Redzīgajiem šis signāls parādījās daudz vēlāk. Kādēļ neredzīgie apstrādā valodu efektīvāk, vēl nav zināms. Bet zinātniekiem ir teorija. Viņi pieņem, ka to smadzenes īpaši intensīvi izmanto atsevišķu smadzeņu daļu. Ar šo smadzeņu daļu, redzīgie apstrādā vizuālos stimulus. Neredzīgajiem šī daļa netiek izmantota priekš redzēšanas. Tad tas ir ‘pieejams’ citu uzdevumu izpildei. Tāda iemesla dēļ neredzīgie apstrādā valodu efektīvāk…