Sarunvārdnīca

lv Ceļā   »   be У дарозе

37 [trīsdesmit septiņi]

Ceļā

Ceļā

37 [трыццаць сем]

37 [trytstsats’ sem]

У дарозе

[U daroze]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu baltkrievu Spēlēt Vairāk
Viņš brauc ar motociklu. Ё- -----н--м---ц-кл-. Ё_ е___ н_ м_________ Ё- е-з- н- м-т-ц-к-е- --------------------- Ён едзе на матацыкле. 0
En y-dz- -- -a-a---kl-. E_ y____ n_ m__________ E- y-d-e n- m-t-t-y-l-. ----------------------- En yedze na matatsykle.
Viņš brauc ar divriteni. Ён ед-- -- ве---іпе---. Ё_ е___ н_ в___________ Ё- е-з- н- в-л-с-п-д-е- ----------------------- Ён едзе на веласіпедзе. 0
En-y-dze -- --lasі-----. E_ y____ n_ v___________ E- y-d-e n- v-l-s-p-d-e- ------------------------ En yedze na velasіpedze.
Viņš iet kājām. Ён -д-- --х--о-. Ё_ і___ п_______ Ё- і-з- п-х-т-й- ---------------- Ён ідзе пехатой. 0
E-----e-pekh-t-y. E_ і___ p________ E- і-z- p-k-a-o-. ----------------- En іdze pekhatoy.
Viņš brauc ar kuģi. Ё- пл--е-н--ка-абл-. Ё_ п____ н_ к_______ Ё- п-ы-е н- к-р-б-і- -------------------- Ён плыве на караблі. 0
En ply----a-k-ra-l-. E_ p____ n_ k_______ E- p-y-e n- k-r-b-і- -------------------- En plyve na karablі.
Viņš brauc ar laivu. Ён----ве на--одц-. Ё_ п____ н_ л_____ Ё- п-ы-е н- л-д-ы- ------------------ Ён плыве на лодцы. 0
En -l-v--na -o--sy. E_ p____ n_ l______ E- p-y-e n- l-d-s-. ------------------- En plyve na lodtsy.
Viņš peld. Ён -----. Ё_ п_____ Ё- п-ы-е- --------- Ён плыве. 0
En --y-e. E_ p_____ E- p-y-e- --------- En plyve.
Vai šeit ir bīstami? Т-т ---я-пе-н-? Т__ н__________ Т-т н-б-с-е-н-? --------------- Тут небяспечна? 0
T-- n-----pec---? T__ n____________ T-t n-b-a-p-c-n-? ----------------- Tut nebyaspechna?
Vai ir bīstami vienam pašam braukt ar autostopu? Ц--н---сп-ч---е-ац--а-та--опам-а--а--? Ц_ н_________ е____ а_________ а______ Ц- н-б-с-е-н- е-а-ь а-т-с-о-а- а-н-м-? -------------------------------------- Ці небяспечна ехаць аўтастопам аднаму? 0
T-і----ya-pec-na---k-at-----t----p-- -d---u? T__ n___________ y_______ a_________ a______ T-і n-b-a-p-c-n- y-k-a-s- a-t-s-o-a- a-n-m-? -------------------------------------------- Tsі nebyaspechna yekhats’ autastopam adnamu?
Vai tas ir bīstami, naktī iet pastaigāties? Ц---е--с-еч-- гу-я-ь-ў-а-ы? Ц_ н_________ г_____ ў_____ Ц- н-б-с-е-н- г-л-ц- ў-а-ы- --------------------------- Ці небяспечна гуляць ўначы? 0
Tsі--e-y-----h-a guly-ts’ -na---? T__ n___________ g_______ u______ T-і n-b-a-p-c-n- g-l-a-s- u-a-h-? --------------------------------- Tsі nebyaspechna gulyats’ unachy?
Mēs esam apmaldījušies. М--------і не -уды. М_ з______ н_ т____ М- з-е-а-і н- т-д-. ------------------- Мы заехалі не туды. 0
M------ha----e tud-. M_ z_______ n_ t____ M- z-e-h-l- n- t-d-. -------------------- My zaekhalі ne tudy.
Mēs esam uz nepareizā ceļa. Мы -а-н-п--віл---- -----. М_ н_ н___________ ш_____ М- н- н-п-а-і-ь-ы- ш-я-у- ------------------------- Мы на няправільным шляху. 0
My----n-ap---іl’n-m s-l-a--u. M_ n_ n____________ s________ M- n- n-a-r-v-l-n-m s-l-a-h-. ----------------------------- My na nyapravіl’nym shlyakhu.
Mums jāgriežas atpakaļ. Н-- ----- па--р---аць-назад. Н__ т____ п__________ н_____ Н-м т-э-а п-в-р-ч-а-ь н-з-д- ---------------------------- Нам трэба паварочваць назад. 0
N-m-t-----p-va-ochva--- n--a-. N__ t____ p____________ n_____ N-m t-e-a p-v-r-c-v-t-’ n-z-d- ------------------------------ Nam treba pavarochvats’ nazad.
Kur šeit var novietot automašīnu? Д-- ту- мож-а п-ыпаркав--ц-? Д__ т__ м____ п_____________ Д-е т-т м-ж-а п-ы-а-к-в-ц-а- ---------------------------- Дзе тут можна прыпаркавацца? 0
D-e-t-t moz--- p-y-a-k---ts-sa? D__ t__ m_____ p_______________ D-e t-t m-z-n- p-y-a-k-v-t-t-a- ------------------------------- Dze tut mozhna pryparkavatstsa?
Vai šeit ir automašīnu stāvlaukums? Ці -с-ь -ут ---я-к-? Ц_ ё___ т__ с_______ Ц- ё-ц- т-т с-а-н-а- -------------------- Ці ёсць тут стаянка? 0
T-----st-- --- -t--an-a? T__ y_____ t__ s________ T-і y-s-s- t-t s-a-a-k-? ------------------------ Tsі yosts’ tut stayanka?
Uz cik ilgu laiku šeit var novietot automašīnu? На ко-ь-і -а-у ----м---а ---па-к--а---? Н_ к_____ ч___ т__ м____ п_____________ Н- к-л-к- ч-с- т-т м-ж-а п-ы-а-к-в-ц-а- --------------------------------------- На колькі часу тут можна прыпаркавацца? 0
Na ko--k- c------ut -ozhn- --y--rk-v--st-a? N_ k_____ c____ t__ m_____ p_______________ N- k-l-k- c-a-u t-t m-z-n- p-y-a-k-v-t-t-a- ------------------------------------------- Na kol’kі chasu tut mozhna pryparkavatstsa?
Vai Jūs slēpojat? В- ---а-ц--- на--ыжа-? В_ к________ н_ л_____ В- к-т-е-е-я н- л-ж-х- ---------------------- Вы катаецеся на лыжах? 0
Vy-k-ta-ts-sy- na -y-hak-? V_ k__________ n_ l_______ V- k-t-e-s-s-a n- l-z-a-h- -------------------------- Vy kataetsesya na lyzhakh?
Vai Jūs brauksiet augšā ar slēpotāju pacēlāju? В- е--е-е на---х на п-д’-мні-у-дл- лы-ніка-? В_ е_____ н_____ н_ п_________ д__ л________ В- е-з-ц- н-в-р- н- п-д-ё-н-к- д-я л-ж-і-а-? -------------------------------------------- Вы едзеце наверх на пад’ёмніку для лыжнікаў? 0
V--yed-et-e -av-rkh -- --d’-m--k--d-y--l--h-----? V_ y_______ n______ n_ p_________ d___ l_________ V- y-d-e-s- n-v-r-h n- p-d-e-n-k- d-y- l-z-n-k-u- ------------------------------------------------- Vy yedzetse naverkh na pad’emnіku dlya lyzhnіkau?
Vai te var nomāt slēpes? Ці--о------- ---ць л-ж--н----ка-? Ц_ м____ т__ у____ л___ н________ Ц- м-ж-а т-т у-я-ь л-ж- н-п-а-а-? --------------------------------- Ці можна тут узяць лыжы напракат? 0
Tsі--oz-----ut u-yat-’---z-y -apr-kat? T__ m_____ t__ u______ l____ n________ T-і m-z-n- t-t u-y-t-’ l-z-y n-p-a-a-? -------------------------------------- Tsі mozhna tut uzyats’ lyzhy naprakat?

Runāšana pašam ar sevi

Kad kāds runā ar sevi, klausītājam tā šķiet dīvaina. Un tajā pašā laikā, visi regulāri runā ar sevi. Psihologi spriež, ka vairāk kā 95 procenti pieaugušo to dara. Bērni gandrīz vienmēr rotaļājoties runā. Tādēļ tas ir pilnīgi normāli sarunāties ar sevi. Tā ir tikai īpaša saziņas forma. Un ir vairākas priekšrocības kādreiz ar sevi parunājot. Tādēļ, ka mēs sakārtojam savas domas runājot. Kad mēs ar svi runājam, parādas mūšu iekšējā balss. Jūš to varētu nosaukt kā skaļu domāšanu. Jo īpaši izklaidīgi cilvēki bieži sarunājas ar sevi. Viņiem kāda smadzeņu daļa ir mazāk aktīva. Tādēļ viņi ir nav tik organizēti. Runājot pašiem ar sevi, viņi palīdz sev būt metodiskākiem. Sarunas ar sevi var palīdzēt mums izdarīt izvēli. Untas ir labs veids kā atbrīvoties no stresa. Sarunas ar sevi veicina koncentrēšanos un padara jūs produktīvākus. Jo, lai kaut ko sev pateiktu, aizņem vairāk laika, nekā tikai par to domājot. Runājot, mēs apazinamies vairāk, ko mēs domājam. Mēs atrisinam sarežģītus uzdevumus labāk, tajā pašā laikā ar sevi sarunājoties. Vairāki eksperimenti to ir pierādījuši. Mēs avaram arī sevi iedrošināt, sarunājoties ar sevi. Vairāki atlēti motivē sevi sarunās ar sevi. Diemžēl, mēs biežāk ar sevi sarunājamies negatīvās situācijās. Tādēļ mums vienmēr jācenšas būt pozitīviem. Un mums vienmēr jāatkārto, ko mes vēlamies. Ar sarunām mēs varam pozitīvi ietekmēt savas gaitas. Bet tas darbojas tikai tad, kad mēs esam realistiski!