Sarunvārdnīca

lv Uzdot jautājumus 1   »   be Задаваць пытанні 1

62 [sešdesmit divi]

Uzdot jautājumus 1

Uzdot jautājumus 1

62 [шэсцьдзесят два]

62 [shests’dzesyat dva]

Задаваць пытанні 1

Zadavats’ pytannі 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu baltkrievu Spēlēt Vairāk
mācīties вуч--ца в______ в-ч-ц-а ------- вучыцца 0
v--h-t---a v_________ v-c-y-s-s- ---------- vuchytstsa
Vai skolēni mācās daudz? Ву-ні----а--- ш-а-? В____ в______ ш____ В-ч-і в-ч-ц-а ш-а-? ------------------- Вучні вучацца шмат? 0
Vuchnі----h-ts--a -hma-? V_____ v_________ s_____ V-c-n- v-c-a-s-s- s-m-t- ------------------------ Vuchnі vuchatstsa shmat?
Nē, viņi mācās maz. Н-, я-- -у--ц-- -а--. Н__ я__ в______ м____ Н-, я-ы в-ч-ц-а м-л-. --------------------- Не, яны вучацца мала. 0
N-,----y vu-h-tsts------. N__ y___ v_________ m____ N-, y-n- v-c-a-s-s- m-l-. ------------------------- Ne, yany vuchatstsa mala.
jautāt п-таць п_____ п-т-ц- ------ пытаць 0
pytat-’ p______ p-t-t-’ ------- pytats’
Vai Jūs bieži jautājat skolotājam? Вы --с-- --та-це-н-с--ў----? В_ ч____ п______ н__________ В- ч-с-а п-т-е-е н-с-а-н-к-? ---------------------------- Вы часта пытаеце настаўніка? 0
V---ha-t--p--aet-e na-taunі--? V_ c_____ p_______ n__________ V- c-a-t- p-t-e-s- n-s-a-n-k-? ------------------------------ Vy chasta pytaetse nastaunіka?
Nē, es viņam nejautāju bieži. Не--я --та- -------а-т-. Н__ я п____ я__ н_______ Н-, я п-т-ю я-о н-ч-с-а- ------------------------ Не, я пытаю яго нячаста. 0
Ne---- --ta---y----ny-c-asta. N__ y_ p_____ y___ n_________ N-, y- p-t-y- y-g- n-a-h-s-a- ----------------------------- Ne, ya pytayu yago nyachasta.
atbildēt а---з---ь а________ а-к-з-а-ь --------- адказваць 0
a----v-t-’ a_________ a-k-z-a-s- ---------- adkazvats’
Atbildiet, lūdzu! А----ва--е, -ал--л-с--. А__________ к___ л_____ А-к-з-а-ц-, к-л- л-с-а- ----------------------- Адказвайце, калі ласка. 0
Ad--zvay-se, --lі la-k-. A___________ k___ l_____ A-k-z-a-t-e- k-l- l-s-a- ------------------------ Adkazvaytse, kalі laska.
Es atbildu. Я а-------. Я а________ Я а-к-з-а-. ----------- Я адказваю. 0
Ya--d-a----u. Y_ a_________ Y- a-k-z-a-u- ------------- Ya adkazvayu.
strādāt п-а-а-аць п________ п-а-а-а-ь --------- працаваць 0
p--t---ats’ p__________ p-a-s-v-t-’ ----------- pratsavats’
Vai viņš pašlaik strādā? Ё-----ер-пр---е? Ё_ ц____ п______ Ё- ц-п-р п-а-у-? ---------------- Ён цяпер працуе? 0
En-t---pe- -r-tsue? E_ t______ p_______ E- t-y-p-r p-a-s-e- ------------------- En tsyaper pratsue?
Jā, viņš pašlaik strādā. Т-к,-ё- -япе---р--уе. Т___ ё_ ц____ п______ Т-к- ё- ц-п-р п-а-у-. --------------------- Так, ён цяпер працуе. 0
T--, --n-----pe- ---ts-e. T___ y__ t______ p_______ T-k- y-n t-y-p-r p-a-s-e- ------------------------- Tak, yon tsyaper pratsue.
nākt пры----іць п_________ п-ы-о-з-ц- ---------- прыходзіць 0
pr---o-z--s’ p___________ p-y-h-d-і-s- ------------ prykhodzіts’
Vai Jūs nāksiet? Вы -рыйд----? В_ п_________ В- п-ы-д-е-е- ------------- Вы прыйдзеце? 0
V- p--ydz-ts-? V_ p__________ V- p-y-d-e-s-? -------------- Vy pryydzetse?
Jā, mēs tūlīt nāksim. Т-к--мы з--аз---ы-----. Т___ м_ з____ п________ Т-к- м- з-р-з п-ы-д-е-. ----------------------- Так, мы зараз прыйдзем. 0
Tak,--y-z--a- -ry--zem. T___ m_ z____ p________ T-k- m- z-r-z p-y-d-e-. ----------------------- Tak, my zaraz pryydzem.
dzīvot жы-ь ж___ ж-ц- ---- жыць 0
z-y-s’ z_____ z-y-s- ------ zhyts’
Vai Jūs dzīvojat Berlīnē? Вы жыв-це ў--е-л--е? В_ ж_____ ў Б_______ В- ж-в-ц- ў Б-р-і-е- -------------------- Вы жывяце ў Берліне? 0
V--zhyvy---e u ---l---? V_ z________ u B_______ V- z-y-y-t-e u B-r-і-e- ----------------------- Vy zhyvyatse u Berlіne?
Jā, es dzīvoju Berlīnē. Та-, ----ву-ў --р-іне. Т___ я ж___ ў Б_______ Т-к- я ж-в- ў Б-р-і-е- ---------------------- Так, я жыву ў Берліне. 0
Ta-, ya-z-y-u u -er-і-e. T___ y_ z____ u B_______ T-k- y- z-y-u u B-r-і-e- ------------------------ Tak, ya zhyvu u Berlіne.

Tam, kurš vēlas runāt, jāprot rakstīt!

Iemācīties svešvalodu ne vienmēr ir viegli. Tiem, kuri apgūst valodu, sākumā visgrūtāk iet ar runāšanu. Daudziem nav drosmes pateikt teikumus jaunajā valodā. Viņi baidās pielaist kļūdas. Priekš studentiem rakstīšana var būt risinājums. Priekš tiem, kuri vēlas iemācīties labi runāt, ieteicams rakstīt cik daudz vien iespējams! Rakstīšana palīdz mums pielāgoties jaunajai valodai. Tam ir vairāki iemesli. Rakstīšana atšķiras no runāšanas. Tas ir daudz sarežģītāks process. Rakstot, mums vairāk jāpiedomā, kādus vārdus izmantot. Tā mūsu smadzenes strādā intensīvāk ar jauno valodu. Mēs arī vairāk atbrīvojamies rakstot. Neviens negaida uz mūsu atbildi. Tā mēs lēnam pazaudējam bailes no valodas. Turklāt, rakstīšana sekmē radošumu. Mēs jūtamies brīvāki, un vairāk rotaļājamies ar jauno valodu. Rakstīšanai mums dots arī vairāk laika nekā runāšanai. Un tā atbalsta mūsu atmiņu. Bet svarīgākais rakstīšanā ir bezpersoniskā forma. Tas nozīmē, ka mēs varam labāk izpētīt mūsu vārdu radīto iznākumu. Mēs varam skaidri visu pārskatīt. Tā mēs paši varam izlabot savas kļūdas, un šajā procesā arī mācīties. Ko mēs rakstam jaunajā valodā, teorētiski nav svarīgi. Galvenais ir katru dienu veidot teikumus. Ja vēlaties praktizēt, variet atrast sev ārzemju vēstuļu draugu. Tad arī kādreiz satikties dzīvē. Jūs tad redzēsiet: tagad runāt ir daudz vienkāršāk!