Sarunvārdnīca

lv Pulksteņa laiki   »   be Час

8 [astoņi]

Pulksteņa laiki

Pulksteņa laiki

8 [восем]

8 [vosem]

Час

[Chas]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu baltkrievu Spēlēt Vairāk
Atvainojiet, lūdzu! В---чай-е! Выбачайце! В-б-ч-й-е- ---------- Выбачайце! 0
Vy----a--s-! Vybachaytse! V-b-c-a-t-e- ------------ Vybachaytse!
Cik, lūdzu, ir pulkstenis? Ці -- -адк---ц-- кол-кі-----? Ці не падкажаце, колькі часу? Ц- н- п-д-а-а-е- к-л-к- ч-с-? ----------------------------- Ці не падкажаце, колькі часу? 0
Ts- -e p-d--z--t-e- --l-kі-cha--? Tsі ne padkazhatse, kol’kі chasu? T-і n- p-d-a-h-t-e- k-l-k- c-a-u- --------------------------------- Tsі ne padkazhatse, kol’kі chasu?
Liels paldies. Вя-ік- --я-у-. Вялікі дзякуй. В-л-к- д-я-у-. -------------- Вялікі дзякуй. 0
Vy-l-----zya-u-. Vyalіkі dzyakuy. V-a-і-і d-y-k-y- ---------------- Vyalіkі dzyakuy.
Pulkstenis ir viens. Цяпер-п----я г-дз---. Цяпер першая гадзіна. Ц-п-р п-р-а- г-д-і-а- --------------------- Цяпер першая гадзіна. 0
Tsya--r--er-ha----ad-і-a. Tsyaper pershaya gadzіna. T-y-p-r p-r-h-y- g-d-і-a- ------------------------- Tsyaper pershaya gadzіna.
Pulkstenis ir divi. Ц-пер д-у-а---ад---а. Цяпер другая гадзіна. Ц-п-р д-у-а- г-д-і-а- --------------------- Цяпер другая гадзіна. 0
Ts--pe- dru-a-a ----і--. Tsyaper drugaya gadzіna. T-y-p-r d-u-a-a g-d-і-a- ------------------------ Tsyaper drugaya gadzіna.
Pulkstenis ir trīs. Цяпе- трэ-яя--а-з-на. Цяпер трэцяя гадзіна. Ц-п-р т-э-я- г-д-і-а- --------------------- Цяпер трэцяя гадзіна. 0
Ts-a-e- -----y--a-ga--і--. Tsyaper tretsyaya gadzіna. T-y-p-r t-e-s-a-a g-d-і-a- -------------------------- Tsyaper tretsyaya gadzіna.
Pulkstenis ir četri. Ц---- ча-в----я ---з-н-. Цяпер чацвёртая гадзіна. Ц-п-р ч-ц-ё-т-я г-д-і-а- ------------------------ Цяпер чацвёртая гадзіна. 0
T--a--- -hat---rt-ya g--zіn-. Tsyaper chatsvertaya gadzіna. T-y-p-r c-a-s-e-t-y- g-d-і-a- ----------------------------- Tsyaper chatsvertaya gadzіna.
Pulkstenis ir pieci. Ц---р п-т---гад---а. Цяпер пятая гадзіна. Ц-п-р п-т-я г-д-і-а- -------------------- Цяпер пятая гадзіна. 0
Tsyap-r -yataya-g-d-і--. Tsyaper pyataya gadzіna. T-y-p-r p-a-a-a g-d-і-a- ------------------------ Tsyaper pyataya gadzіna.
Pulkstenis ir seši. Ц-пе--ш-с-а--г-дз--а. Цяпер шостая гадзіна. Ц-п-р ш-с-а- г-д-і-а- --------------------- Цяпер шостая гадзіна. 0
T--ap----h----y- ga----a. Tsyaper shostaya gadzіna. T-y-p-r s-o-t-y- g-d-і-a- ------------------------- Tsyaper shostaya gadzіna.
Pulkstenis ir septiņi. Ця-е---ём---г--зі--. Цяпер сёмая гадзіна. Ц-п-р с-м-я г-д-і-а- -------------------- Цяпер сёмая гадзіна. 0
T-ya--r se---a gad----. Tsyaper semaya gadzіna. T-y-p-r s-m-y- g-d-і-a- ----------------------- Tsyaper semaya gadzіna.
Pulkstenis ir astoņi. Ц-п---в----ая --д-іна. Цяпер восьмая гадзіна. Ц-п-р в-с-м-я г-д-і-а- ---------------------- Цяпер восьмая гадзіна. 0
Tsy-per -----a-a g-dzіn-. Tsyaper vos’maya gadzіna. T-y-p-r v-s-m-y- g-d-і-a- ------------------------- Tsyaper vos’maya gadzіna.
Pulkstenis ir deviņi. Цяп-- --ев---я-гадз-н-. Цяпер дзевятая гадзіна. Ц-п-р д-е-я-а- г-д-і-а- ----------------------- Цяпер дзевятая гадзіна. 0
T--a-e--dze-ya-ay--g-d-і--. Tsyaper dzevyataya gadzіna. T-y-p-r d-e-y-t-y- g-d-і-a- --------------------------- Tsyaper dzevyataya gadzіna.
Pulkstenis ir desmit. Цяпер --е---а- --дзіна. Цяпер дзесятая гадзіна. Ц-п-р д-е-я-а- г-д-і-а- ----------------------- Цяпер дзесятая гадзіна. 0
T--aper-dze---t-ya -ad--na. Tsyaper dzesyataya gadzіna. T-y-p-r d-e-y-t-y- g-d-і-a- --------------------------- Tsyaper dzesyataya gadzіna.
Pulkstenis ir vienpadsmit. Ця--р а-----цца--- --дз--а. Цяпер адзінаццатая гадзіна. Ц-п-р а-з-н-ц-а-а- г-д-і-а- --------------------------- Цяпер адзінаццатая гадзіна. 0
T-yaper-ad-і--t-t--t--a--adz-na. Tsyaper adzіnatstsataya gadzіna. T-y-p-r a-z-n-t-t-a-a-a g-d-і-a- -------------------------------- Tsyaper adzіnatstsataya gadzіna.
Pulkstenis ir divpadsmit. Цяп-р-д---а-цатая гад--на. Цяпер дванаццатая гадзіна. Ц-п-р д-а-а-ц-т-я г-д-і-а- -------------------------- Цяпер дванаццатая гадзіна. 0
T--ap-- d-----s-sa-a-a g-dz-n-. Tsyaper dvanatstsataya gadzіna. T-y-p-r d-a-a-s-s-t-y- g-d-і-a- ------------------------------- Tsyaper dvanatstsataya gadzіna.
Minūtē ir sešdesmit sekundes. У х-------шэ-----ес---секу--. У хвіліне шэсцьдзесят секунд. У х-і-і-е ш-с-ь-з-с-т с-к-н-. ----------------------------- У хвіліне шэсцьдзесят секунд. 0
U---v--іn---hest-’-zesy-t---kund. U khvіlіne shests’dzesyat sekund. U k-v-l-n- s-e-t-’-z-s-a- s-k-n-. --------------------------------- U khvіlіne shests’dzesyat sekund.
Stundā ir sešdesmit minūtes. У-га-зі-е шэсць-зеся- х--лін. У гадзіне шэсцьдзесят хвілін. У г-д-і-е ш-с-ь-з-с-т х-і-і-. ----------------------------- У гадзіне шэсцьдзесят хвілін. 0
U---d---- -h-s-s-d------ k--і-і-. U gadzіne shests’dzesyat khvіlіn. U g-d-і-e s-e-t-’-z-s-a- k-v-l-n- --------------------------------- U gadzіne shests’dzesyat khvіlіn.
Diennaktī ir divdesmit četras stundas. У а-ны--д-і дв-ц-----ча-ы-ы -адз-ны. У адным дні дваццаць чатыры гадзіны. У а-н-м д-і д-а-ц-ц- ч-т-р- г-д-і-ы- ------------------------------------ У адным дні дваццаць чатыры гадзіны. 0
U adny--d-- --atstsat-’ ch-tyry-g--zіn-. U adnym dnі dvatstsats’ chatyry gadzіny. U a-n-m d-і d-a-s-s-t-’ c-a-y-y g-d-і-y- ---------------------------------------- U adnym dnі dvatstsats’ chatyry gadzіny.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Valodu saimes

Uz Zemes dzīvo ap 7 miljardi iedzīvotāju. Un tie runā ap 7000 atšķirīgās valodās. Kā cilvēki, tā arī valodas var būt radniecīgi saistītas. Tas nozīme, ka tām ir kopēja izcelsmes valoda. Pastāv arī pilnībā izolētas valodas. Tās nav ģenētiski savienotas ne ar vienu citu valodu. Eiropā, piemēram, basku valoda tiek pieņemta kā izolēta valoda. Bet lielākajai daļai valodu ir ‘vecāki’, ‘bērni’ vai ‘brāļi un māsas’. Tās pieder pie vienas valodu saimes. Ar salīdzināšanu var ievērot, cik līdzīgas viena otrai ir valodas. Zinātnieki saskaitījuši kopumā 300 ģenētisko vienību. Starp tām ir 180 valodu saimes, kas sastāv no vairāk kā vienas valodas. Un izolētās valodas sastāda pārējās 120 vienības. Indoeiropiešu valodu saime ir vislielākā valodu saime. Tā sastāv no aptuveni 280 valodām. Tajās ietilps romāņu, ģermāņu un slāvu valodas. Tie ir aptuveni 3 miljardi runātāju visos kontinentos. Āzijā dominē sino-tibetiešu valodas saime. Šai valodai ir vairāk kā 1,3 miljardu runātāju. Galvenā sino-tibetiešu valoda ir ķīniešu. Trešā lielākā valodu saime atrodas Āfrikā. Tā ir nosaukta teritorijas vārdā, kur tā ir izplatīta- Nigēras-Kongo valodu saime. Pie tās pieder ‘tikai’ 350 miljoni runātāju. Šīs valodas galvenā valoda ir svahili. Kā likums: jo tuvāka radniecība, jo labāka saprašanās. Cilvēki, kuri viens ar otru runā radniecīgās valodās, saprot viens otru labāk. Viņi var iemācīties citu valodu salīdzinoši ātri. Tātad, mācieties valodas - ģimenes sanākšana vienmēr ir jauks pasākums!