Sarunvārdnīca

lv Piederības vietniekvārdi 2   »   bg Притежателни местоимения 2

67 [sešdesmit septiņi]

Piederības vietniekvārdi 2

Piederības vietniekvārdi 2

67 [шейсет и седем]

67 [sheyset i sedem]

Притежателни местоимения 2

[Pritezhatelni mestoimeniya 2]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu bulgāru Spēlēt Vairāk
brilles О---а Очила О-и-а ----- Очила 0
Oc-i-a Ochila O-h-l- ------ Ochila
Viņš aizmirsa savas brilles. Той--а-р-в- ------ очи-а - оч-ла-а --. Той забрави своите очила / очилата си. Т-й з-б-а-и с-о-т- о-и-а / о-и-а-а с-. -------------------------------------- Той забрави своите очила / очилата си. 0
Toy--ab-a----voite-o-h-la-/-oc-i---- -i. Toy zabravi svoite ochila / ochilata si. T-y z-b-a-i s-o-t- o-h-l- / o-h-l-t- s-. ---------------------------------------- Toy zabravi svoite ochila / ochilata si.
Kur tad ir viņa brilles? К--- л- са-н--о-ит- оч-л- --очилата-м-? Къде ли са неговите очила / очилата му? К-д- л- с- н-г-в-т- о-и-а / о-и-а-а м-? --------------------------------------- Къде ли са неговите очила / очилата му? 0
K-d- -i -a-nego-i---o-h--a-/-oc--l-t----? Kyde li sa negovite ochila / ochilata mu? K-d- l- s- n-g-v-t- o-h-l- / o-h-l-t- m-? ----------------------------------------- Kyde li sa negovite ochila / ochilata mu?
pulkstenis Ча----ик Часовник Ч-с-в-и- -------- Часовник 0
Chas----k Chasovnik C-a-o-n-k --------- Chasovnik
Viņa pulkstenis ir sabojājies. Н------- --с-вни- - --со-н-кът -----п--р-ден. Неговият часовник / часовникът му е повреден. Н-г-в-я- ч-с-в-и- / ч-с-в-и-ъ- м- е п-в-е-е-. --------------------------------------------- Неговият часовник / часовникът му е повреден. 0
Ne---iya--c-a--vni- / --aso--i-y--m- ye----re--n. Negoviyat chasovnik / chasovnikyt mu ye povreden. N-g-v-y-t c-a-o-n-k / c-a-o-n-k-t m- y- p-v-e-e-. ------------------------------------------------- Negoviyat chasovnik / chasovnikyt mu ye povreden.
Pulkstenis karājas pie sienas. Часовникът---с--н-----ната. Часовникът виси на стената. Ч-с-в-и-ъ- в-с- н- с-е-а-а- --------------------------- Часовникът виси на стената. 0
Chas--ni--t--i---na s-ena-a. Chasovnikyt visi na stenata. C-a-o-n-k-t v-s- n- s-e-a-a- ---------------------------- Chasovnikyt visi na stenata.
pase Паспо-т Паспорт П-с-о-т ------- Паспорт 0
Pas--rt Pasport P-s-o-t ------- Pasport
Viņš ir pazaudējis savu pasi. Той заг--- сво- п--по---/ п-с--р-- с-. Той загуби своя паспорт / паспорта си. Т-й з-г-б- с-о- п-с-о-т / п-с-о-т- с-. -------------------------------------- Той загуби своя паспорт / паспорта си. 0
T-- -ag-b--s--y--p-s---- /-p--p--t- s-. Toy zagubi svoya pasport / pasporta si. T-y z-g-b- s-o-a p-s-o-t / p-s-o-t- s-. --------------------------------------- Toy zagubi svoya pasport / pasporta si.
Kur tad ir viņa pase? К-де-ли-е ------я- п---орт-/-па-----ът--у? Къде ли е неговият паспорт / паспортът му? К-д- л- е н-г-в-я- п-с-о-т / п-с-о-т-т м-? ------------------------------------------ Къде ли е неговият паспорт / паспортът му? 0
Ky-e-l- -e-n-go-i-a---a-p--t / --s--r-y--m-? Kyde li ye negoviyat pasport / pasportyt mu? K-d- l- y- n-g-v-y-t p-s-o-t / p-s-o-t-t m-? -------------------------------------------- Kyde li ye negoviyat pasport / pasportyt mu?
viņi – viņu те –---х-- /--вои / -и те – техен / свои / си т- – т-х-н / с-о- / с- ---------------------- те – техен / свои / си 0
t- –-----en / ------ si te – tekhen / svoi / si t- – t-k-e- / s-o- / s- ----------------------- te – tekhen / svoi / si
Bērni nevar atrast savus vecākus. Д------не мог-т-д----мер-т ------ --д---л--- --ди----те с-. Децата не могат да намерят своите родители / родителите си. Д-ц-т- н- м-г-т д- н-м-р-т с-о-т- р-д-т-л- / р-д-т-л-т- с-. ----------------------------------------------------------- Децата не могат да намерят своите родители / родителите си. 0
Det---a -- --ga- ----am---at sv-i-e --di---i-/-------lite -i. Detsata ne mogat da nameryat svoite roditeli / roditelite si. D-t-a-a n- m-g-t d- n-m-r-a- s-o-t- r-d-t-l- / r-d-t-l-t- s-. ------------------------------------------------------------- Detsata ne mogat da nameryat svoite roditeli / roditelite si.
Bet tur jau nāk viņu vecāki. Н- е- там----н-т-----и-ел--/--оди--л--е--м-и-в--! Но ей там техните родители / родителите им идват! Н- е- т-м т-х-и-е р-д-т-л- / р-д-т-л-т- и- и-в-т- ------------------------------------------------- Но ей там техните родители / родителите им идват! 0
N--y-y t---tek---t--ro-ite-- /-r---t-li---i--i--at! No yey tam tekhnite roditeli / roditelite im idvat! N- y-y t-m t-k-n-t- r-d-t-l- / r-d-t-l-t- i- i-v-t- --------------------------------------------------- No yey tam tekhnite roditeli / roditelite im idvat!
Jūs – Jūsu Вие-- --- ---и Вие – Ваш / Ви В-е – В-ш / В- -------------- Вие – Ваш / Ви 0
V-e-–-V-------i Vie – Vash / Vi V-e – V-s- / V- --------------- Vie – Vash / Vi
Kāds bija Jūsu ceļojums, Millera kungs? К-к--е-е -а-е-о-п--у-ане---п---в-н-то --, ---по-и---юл-р? Как беше Вашето пътуване / пътуването Ви, господин Мюлер? К-к б-ш- В-ш-т- п-т-в-н- / п-т-в-н-т- В-, г-с-о-и- М-л-р- --------------------------------------------------------- Как беше Вашето пътуване / пътуването Ви, господин Мюлер? 0
K-------e ---h-t---ytu-a-e---------n--- -i,-gospodi- My-l-r? Kak beshe Vasheto pytuvane / pytuvaneto Vi, gospodin Myuler? K-k b-s-e V-s-e-o p-t-v-n- / p-t-v-n-t- V-, g-s-o-i- M-u-e-? ------------------------------------------------------------ Kak beshe Vasheto pytuvane / pytuvaneto Vi, gospodin Myuler?
Kur ir Jūsu sieva, Millera kungs? Къ-е--------а --на-/ жена Ви,-г-с--ди- --л-р? Къде е Вашата жена / жена Ви, господин Мюлер? К-д- е В-ш-т- ж-н- / ж-н- В-, г-с-о-и- М-л-р- --------------------------------------------- Къде е Вашата жена / жена Ви, господин Мюлер? 0
K-d--y-----hat----------z-e----i--g--p---n-----e-? Kyde ye Vashata zhena / zhena Vi, gospodin Myuler? K-d- y- V-s-a-a z-e-a / z-e-a V-, g-s-o-i- M-u-e-? -------------------------------------------------- Kyde ye Vashata zhena / zhena Vi, gospodin Myuler?
Jūs – Jūsu Ви- - В-- / -и Вие – Ваш / Ви В-е – В-ш / В- -------------- Вие – Ваш / Ви 0
Vi- – ---- --Vi Vie – Vash / Vi V-e – V-s- / V- --------------- Vie – Vash / Vi
Kāds bija Jūsu ceļojums, Šmites kundze? К-к б-ш--В--е-- -ъ-ув--е --пъ-уването -и-----п-ж----и-? Как беше Вашето пътуване / пътуването Ви, госпожо Шмит? К-к б-ш- В-ш-т- п-т-в-н- / п-т-в-н-т- В-, г-с-о-о Ш-и-? ------------------------------------------------------- Как беше Вашето пътуване / пътуването Ви, госпожо Шмит? 0
Kak besh- --sh--o pytuvane-/-p--uv--eto --,--osp-zh- S---t? Kak beshe Vasheto pytuvane / pytuvaneto Vi, gospozho Shmit? K-k b-s-e V-s-e-o p-t-v-n- / p-t-v-n-t- V-, g-s-o-h- S-m-t- ----------------------------------------------------------- Kak beshe Vasheto pytuvane / pytuvaneto Vi, gospozho Shmit?
Kur ir Jūsu vīrs, Šmites kundze? К-д- --В--ия- ----- -ъж-т -----оспо---Ш-ит? Къде е Вашият мъж / мъжът Ви, госпожо Шмит? К-д- е В-ш-я- м-ж / м-ж-т В-, г-с-о-о Ш-и-? ------------------------------------------- Къде е Вашият мъж / мъжът Ви, госпожо Шмит? 0
Ky---y---ash-yat--yzh / ---hyt V-,-g------o S--i-? Kyde ye Vashiyat myzh / myzhyt Vi, gospozho Shmit? K-d- y- V-s-i-a- m-z- / m-z-y- V-, g-s-o-h- S-m-t- -------------------------------------------------- Kyde ye Vashiyat myzh / myzhyt Vi, gospozho Shmit?

Runa ir iespējama pateicoties gēnu mutācijai

Cilvēks ir vienīgā dzīvā būtne uz Zemes, kas prot runāt. Tas to atšķir no dzīvniekiem un augiem. Protams, arī dzīvnieki un augi sazinās viens ar otru. Lai gan tie neizmanto sarežģītu zilbju valodu. Bet kādēļ cilvēks prot runāt? Lai varētu runāt, nepieciešamas noteiktas fizikālās iezīmes. Šādas fizikālās iezīmes piemīt tikai cilvēkiem. Bet tas nenozīmē, ka cilvēks pats tās attīstījis. Evolucionārajā vēsturē, nekas nenotiek bez iemesla. Vēstures gaitā cilvēks sāka runāt. Mēs vēl nevarm noteikt precīzi, kad tas notika. Bet kaut kas notika, kas deva cilvēkam spēju runāt. Zinātnieki uzskata, ka par to atbildīga ģenētiskā mutācija. Antropologi salīdzinājuši vairāku dzīvju būtņu ģenētiskos materiālus. Ir zināms, ka īpašs gēns ietekmē valodu. Cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar valodām, tas ir bojāts. Viņi nevar izteikties labi, un viņiem ir grūti saprast arī vārdus. Šis gēns tika izpētīts cilvēkos, pērtiķos un pelēs. Tas ir ļoti līdzīgs cilvēkiem un šimpanzēm. Tikai divas mazas atšķirības ir identificējamas. Bet šīs atšķirības ieverojamas smadzenēs. Kopā ar citiem gēniem, tie ietekmē noteiktas smadzeņu darbības. Tādēļ cilvēki spēj runāt, bet pērtiķi ne. Kaut gan mīkla par cilvēka valodu vēl nav atrisināta. Jo ar gēnu mutāciju vien nepietiek, lai iepējotu runu. Zinātnieki implantēja cilvēka gēnu pelei. Tie nedeva pelēm spēju runāt… Bet to pīkstieni radīja diezgan lielu troksni!