Sarunvārdnīca

lv Pulksteņa laiki   »   uk Години доби

8 [astoņi]

Pulksteņa laiki

Pulksteņa laiki

8 [вісім]

8 [visim]

Години доби

[Hodyny doby]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ukraiņu Spēlēt Vairāk
Atvainojiet, lūdzu! Виб-ч--! В_______ В-б-ч-е- -------- Вибачте! 0
Vy----te! V________ V-b-c-t-! --------- Vybachte!
Cik, lūdzu, ir pulkstenis? С-ажіт----д--ласк-- к-------ди-а? С______ б__________ к____ г______ С-а-і-ь б-д---а-к-, к-т-а г-д-н-? --------------------------------- Скажіть будь-ласка, котра година? 0
Ska--it- bu----as--,---t-- -o---a? S_______ b__________ k____ h______ S-a-h-t- b-d---a-k-, k-t-a h-d-n-? ---------------------------------- Skazhitʹ budʹ-laska, kotra hodyna?
Liels paldies. Щи----я--ю. Щ___ д_____ Щ-р- д-к-ю- ----------- Щиро дякую. 0
Sh----- dy--uyu. S______ d_______ S-c-y-o d-a-u-u- ---------------- Shchyro dyakuyu.
Pulkstenis ir viens. П--ш--годи--. П____ г______ П-р-а г-д-н-. ------------- Перша година. 0
P--s-- ----na. P_____ h______ P-r-h- h-d-n-. -------------- Persha hodyna.
Pulkstenis ir divi. Др--а----ин-. Д____ г______ Д-у-а г-д-н-. ------------- Друга година. 0
Dr-ha -o-y--. D____ h______ D-u-a h-d-n-. ------------- Druha hodyna.
Pulkstenis ir trīs. Тр--я-година. Т____ г______ Т-е-я г-д-н-. ------------- Третя година. 0
Tretya-h-dyn-. T_____ h______ T-e-y- h-d-n-. -------------- Tretya hodyna.
Pulkstenis ir četri. Ч-т--р---г---на. Ч_______ г______ Ч-т-е-т- г-д-н-. ---------------- Четверта година. 0
Che-ve-ta---d---. C________ h______ C-e-v-r-a h-d-n-. ----------------- Chetverta hodyna.
Pulkstenis ir pieci. П’-т---о-ина. П____ г______ П-я-а г-д-н-. ------------- П’ята година. 0
P-ya-a-h---n-. P_____ h______ P-y-t- h-d-n-. -------------- Pʺyata hodyna.
Pulkstenis ir seši. Ш--т--г---на. Ш____ г______ Ш-с-а г-д-н-. ------------- Шоста година. 0
S----a hody--. S_____ h______ S-o-t- h-d-n-. -------------- Shosta hodyna.
Pulkstenis ir septiņi. С-ома---д-н-. С____ г______ С-о-а г-д-н-. ------------- Сьома година. 0
S---- ---y-a. S____ h______ S-o-a h-d-n-. ------------- Sʹoma hodyna.
Pulkstenis ir astoņi. В-сьма -о---а. В_____ г______ В-с-м- г-д-н-. -------------- Восьма година. 0
Vosʹm--hody-a. V_____ h______ V-s-m- h-d-n-. -------------- Vosʹma hodyna.
Pulkstenis ir deviņi. Дев’ята г-дина. Д______ г______ Д-в-я-а г-д-н-. --------------- Дев’ята година. 0
Dev-ya-a ---yna. D_______ h______ D-v-y-t- h-d-n-. ---------------- Devʺyata hodyna.
Pulkstenis ir desmit. Дес-та------а. Д_____ г______ Д-с-т- г-д-н-. -------------- Десята година. 0
De-ya-a---d-na. D______ h______ D-s-a-a h-d-n-. --------------- Desyata hodyna.
Pulkstenis ir vienpadsmit. Одина--ята го-ина. О_________ г______ О-и-а-ц-т- г-д-н-. ------------------ Одинадцята година. 0
O---a-t----a hodyna. O___________ h______ O-y-a-t-y-t- h-d-n-. -------------------- Odynadtsyata hodyna.
Pulkstenis ir divpadsmit. Д----д---а-го-ин-. Д_________ г______ Д-а-а-ц-т- г-д-н-. ------------------ Дванадцята година. 0
D-an-d--ya-a--o---a. D___________ h______ D-a-a-t-y-t- h-d-n-. -------------------- Dvanadtsyata hodyna.
Minūtē ir sešdesmit sekundes. Хвил-на--ає -і--дес---с--ун-. Х______ м__ ш________ с______ Х-и-и-а м-є ш-с-д-с-т с-к-н-. ----------------------------- Хвилина має шістдесят секунд. 0
K---l--a --ye shis-d---a- -ekun-. K_______ m___ s__________ s______ K-v-l-n- m-y- s-i-t-e-y-t s-k-n-. --------------------------------- Khvylyna maye shistdesyat sekund.
Stundā ir sešdesmit minūtes. Го--на-має-шіс-д---т-х-ил--. Г_____ м__ ш________ х______ Г-д-н- м-є ш-с-д-с-т х-и-и-. ---------------------------- Година має шістдесят хвилин. 0
H-d----m--- s-is-de---t-kh-----. H_____ m___ s__________ k_______ H-d-n- m-y- s-i-t-e-y-t k-v-l-n- -------------------------------- Hodyna maye shistdesyat khvylyn.
Diennaktī ir divdesmit četras stundas. День-має --адцять-ч--------дини. Д___ м__ д_______ ч_____ г______ Д-н- м-є д-а-ц-т- ч-т-р- г-д-н-. -------------------------------- День має двадцять чотири години. 0
Denʹ m-y--dvadt-yat- c----ry h--y-y. D___ m___ d_________ c______ h______ D-n- m-y- d-a-t-y-t- c-o-y-y h-d-n-. ------------------------------------ Denʹ maye dvadtsyatʹ chotyry hodyny.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + ukraiņu (1-100) MP3 ukraiņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Valodu saimes

Uz Zemes dzīvo ap 7 miljardi iedzīvotāju. Un tie runā ap 7000 atšķirīgās valodās. Kā cilvēki, tā arī valodas var būt radniecīgi saistītas. Tas nozīme, ka tām ir kopēja izcelsmes valoda. Pastāv arī pilnībā izolētas valodas. Tās nav ģenētiski savienotas ne ar vienu citu valodu. Eiropā, piemēram, basku valoda tiek pieņemta kā izolēta valoda. Bet lielākajai daļai valodu ir ‘vecāki’, ‘bērni’ vai ‘brāļi un māsas’. Tās pieder pie vienas valodu saimes. Ar salīdzināšanu var ievērot, cik līdzīgas viena otrai ir valodas. Zinātnieki saskaitījuši kopumā 300 ģenētisko vienību. Starp tām ir 180 valodu saimes, kas sastāv no vairāk kā vienas valodas. Un izolētās valodas sastāda pārējās 120 vienības. Indoeiropiešu valodu saime ir vislielākā valodu saime. Tā sastāv no aptuveni 280 valodām. Tajās ietilps romāņu, ģermāņu un slāvu valodas. Tie ir aptuveni 3 miljardi runātāju visos kontinentos. Āzijā dominē sino-tibetiešu valodas saime. Šai valodai ir vairāk kā 1,3 miljardu runātāju. Galvenā sino-tibetiešu valoda ir ķīniešu. Trešā lielākā valodu saime atrodas Āfrikā. Tā ir nosaukta teritorijas vārdā, kur tā ir izplatīta- Nigēras-Kongo valodu saime. Pie tās pieder ‘tikai’ 350 miljoni runātāju. Šīs valodas galvenā valoda ir svahili. Kā likums: jo tuvāka radniecība, jo labāka saprašanās. Cilvēki, kuri viens ar otru runā radniecīgās valodās, saprot viens otru labāk. Viņi var iemācīties citu valodu salīdzinoši ātri. Tātad, mācieties valodas - ģimenes sanākšana vienmēr ir jauks pasākums!