Sarunvārdnīca

lv Personas   »   mk Лица

1 [viens]

Personas

Personas

1 [еден]

1 [eden]

Лица

[Lica]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu maķedoniešu Spēlēt Vairāk
es j-с j__ j-с --- jас 0
jas j__ j-s --- jas
es un tu jас ---и j__ и т_ j-с и т- -------- jас и ти 0
j-- i-ti j__ i t_ j-s i t- -------- jas i ti
mēs abi н-е--в--ца-а н__ д_______ н-е д-а-ц-т- ------------ ние двајцата 0
ni-e-d--јtzata n___ d________ n-y- d-a-t-a-a -------------- niye dvaјtzata
viņš т-ј т__ т-ј --- тој 0
t-ј t__ t-ј --- toј
viņš un viņa т-- - таа т__ и т__ т-ј и т-а --------- тој и таа 0
toј - taa t__ i t__ t-ј i t-a --------- toј i taa
viņi abi ти- дв-јц--а т__ д_______ т-е д-а-ц-т- ------------ тие двајцата 0
t--- -va--zata t___ d________ t-y- d-a-t-a-a -------------- tiye dvaјtzata
vīrietis м-ж м__ м-ж --- маж 0
m-ʐ m__ m-ʐ --- maʐ
sieviete ж--а ж___ ж-н- ---- жена 0
ʐy-na ʐ____ ʐ-e-a ----- ʐyena
bērns д-те д___ д-т- ---- дете 0
d-et-e d_____ d-e-y- ------ dyetye
ģimene е-на---ми--ја е___ ф_______ е-н- ф-м-л-ј- ------------- една фамилија 0
yedn- ---il-јa y____ f_______ y-d-a f-m-l-ј- -------------- yedna familiјa
mana ģimene м--ата фа-----а м_____ ф_______ м-ј-т- ф-м-л-ј- --------------- мојата фамилија 0
mo-a-a fami-i-a m_____ f_______ m-ј-t- f-m-l-ј- --------------- moјata familiјa
Mana ģimene ir šeit. М-ј--- -ами-и---- ----. М_____ ф_______ е о____ М-ј-т- ф-м-л-ј- е о-д-. ----------------------- Мојата фамилија е овде. 0
Mo-at---a-i-i-a -e--v-ye. M_____ f_______ y_ o_____ M-ј-t- f-m-l-ј- y- o-d-e- ------------------------- Moјata familiјa ye ovdye.
Es esmu šeit. Ј-с сум-овде. Ј__ с__ о____ Ј-с с-м о-д-. ------------- Јас сум овде. 0
Ј-- -o-- ---ye. Ј__ s___ o_____ Ј-s s-o- o-d-e- --------------- Јas soom ovdye.
Tu esi šeit. Ти -и -в--. Т_ с_ о____ Т- с- о-д-. ----------- Ти си овде. 0
Ti s---vdye. T_ s_ o_____ T- s- o-d-e- ------------ Ti si ovdye.
Viņš ir šeit un viņa ir šeit. Тој-е овд- - та--- -вд-. Т__ е о___ и т__ е о____ Т-ј е о-д- и т-а е о-д-. ------------------------ Тој е овде и таа е овде. 0
T-ј ye --dy--i---a ----vdye. T__ y_ o____ i t__ y_ o_____ T-ј y- o-d-e i t-a y- o-d-e- ---------------------------- Toј ye ovdye i taa ye ovdye.
Mēs esam šeit. Ни---ме--вд-. Н__ с__ о____ Н-е с-е о-д-. ------------- Ние сме овде. 0
Ni------e-ovd-e. N___ s___ o_____ N-y- s-y- o-d-e- ---------------- Niye smye ovdye.
Jūs esat šeit. В---------де. В__ с__ о____ В-е с-е о-д-. ------------- Вие сте овде. 0
V-y- -tye-ov-ye. V___ s___ o_____ V-y- s-y- o-d-e- ---------------- Viye stye ovdye.
Viņi visi ir šeit. Т---си-е-с---в-е. Т__ с___ с_ о____ Т-е с-т- с- о-д-. ----------------- Тие сите се овде. 0
Tiy--s-ty- s-- -vdy-. T___ s____ s__ o_____ T-y- s-t-e s-e o-d-e- --------------------- Tiye sitye sye ovdye.

Svešvalodas cīņā ar Alcheimera slimību

Tiem, kuri vēlas saglabāt garīgo līdzsvaru, vajadzētu apgūt valodas. Ar valodas prasmēm var izsargāties no demences. Neskaitāmas zinātniskās pētniecības ir to pierādījušas. Apgūstot valodu vecumam nav nozīmes. Svarīgi ir tas, ka smadzenes tiek regulāri vingrinātas. Mācoties leksiku tiek aktivizētas dažādas smadzeņu daļas. Šīs daļas regulē nozīmīgus izziņas procesus. Tādēļ cilvēki, kuri pārzin vairākas valodas, ir uzmanīgāki. Viņi var arī labāk koncentrēties. Lai gan, daudzvalodībai ir papildu priekšrocības. Daudzvalodīgi cilvēki var pieņemt labākus lēmumus. Tas ir, viņi nonāk pie lēmuma ātrāk. Jo viņu smadzenes ir iemācījušās izdarīt izvēli. Tās zin vismaz divus apzīmējumus vienai lietai. Attiecīgajā situācijā ir iespējams izvēlēties atbilstošo apzīmētāju. Tādēļ, daudzvalodīgi cilvēki nepārtraukti izdara izvēli. Viņu smadzenēm ir treniņš izvēlēties starp vairākām lietām. Un šis treniņš attīsta ne tikai smadzeņu centru, kas atbild par valodu. Daudzas smadzeņu daļas gūst labumu no daudzvalodības. Valodu prasmes nozīmē arī labāku kognitīvo kontroli. Protams, valodu prasmes nenovērsīs demenci. Lai gan, daudzvalodīgiem cilvēkiem šī slimība attīstas lēnāk. Un viņu smadzenes, šķiet, labāk spēj līdzsvarot sekas. Valodas apguvējiem demences simptomi parādas vājākā formā. Apjukums un aizmiršana ir mazāk svarīgi. Tāpēc gan jauni, gan veci vienlīdzīgi gūst labumu no valodas apguves. Un: Ar katru valodu ir vieglāk apgūt kādu jaunu. Tatad, tā vietā, lai sniegtos pēc zālēm, mums vajadzētu sniegties pēc vārdnīcas.