Тој-е овд- - та--- -вд-.
Т__ е о___ и т__ е о____
Т-ј е о-д- и т-а е о-д-.
------------------------
Тој е овде и таа е овде. 0 T-ј ye --dy--i---a ----vdye.T__ y_ o____ i t__ y_ o_____T-ј y- o-d-e i t-a y- o-d-e-----------------------------Toј ye ovdye i taa ye ovdye.
Tiem, kuri vēlas saglabāt garīgo līdzsvaru, vajadzētu apgūt valodas.
Ar valodas prasmēm var izsargāties no demences.
Neskaitāmas zinātniskās pētniecības ir to pierādījušas.
Apgūstot valodu vecumam nav nozīmes.
Svarīgi ir tas, ka smadzenes tiek regulāri vingrinātas.
Mācoties leksiku tiek aktivizētas dažādas smadzeņu daļas.
Šīs daļas regulē nozīmīgus izziņas procesus.
Tādēļ cilvēki, kuri pārzin vairākas valodas, ir uzmanīgāki.
Viņi var arī labāk koncentrēties.
Lai gan, daudzvalodībai ir papildu priekšrocības.
Daudzvalodīgi cilvēki var pieņemt labākus lēmumus.
Tas ir, viņi nonāk pie lēmuma ātrāk.
Jo viņu smadzenes ir iemācījušās izdarīt izvēli.
Tās zin vismaz
divus
apzīmējumus
vienai
lietai.
Attiecīgajā situācijā ir iespējams izvēlēties atbilstošo apzīmētāju.
Tādēļ, daudzvalodīgi cilvēki nepārtraukti izdara izvēli.
Viņu smadzenēm ir treniņš izvēlēties starp vairākām lietām.
Un šis treniņš attīsta ne tikai smadzeņu centru, kas atbild par valodu.
Daudzas smadzeņu daļas gūst labumu no daudzvalodības.
Valodu prasmes nozīmē arī labāku kognitīvo kontroli.
Protams, valodu prasmes nenovērsīs demenci.
Lai gan, daudzvalodīgiem cilvēkiem šī slimība attīstas lēnāk.
Un viņu smadzenes, šķiet, labāk spēj līdzsvarot sekas.
Valodas apguvējiem demences simptomi parādas vājākā formā.
Apjukums un aizmiršana ir mazāk svarīgi.
Tāpēc gan jauni, gan veci vienlīdzīgi gūst labumu no valodas apguves.
Un: Ar katru valodu ir vieglāk apgūt kādu jaunu.
Tatad, tā vietā, lai sniegtos pēc zālēm, mums vajadzētu sniegties pēc vārdnīcas.