Sarunvārdnīca

lv Noliegums 1   »   mk Негирање 1

64 [sešdesmit četri]

Noliegums 1

Noliegums 1

64 [шеесет и четири]

64 [shyeyesyet i chyetiri]

Негирање 1

Nyeguiraњye 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu maķedoniešu Spēlēt Vairāk
Es nesaprotu šo vārdu. Ј-с не--- раз-ира---б---т. Ј__ н_ г_ р_______ з______ Ј-с н- г- р-з-и-а- з-о-о-. -------------------------- Јас не го разбирам зборот. 0
Ј-- -y--guo -az-i--- -boro-. Ј__ n__ g__ r_______ z______ Ј-s n-e g-o r-z-i-a- z-o-o-. ---------------------------- Јas nye guo razbiram zborot.
Es nesaprotu šo teikumu. Ја------а р-зби-а--реч--иц-та. Ј__ н_ ј_ р_______ р__________ Ј-с н- ј- р-з-и-а- р-ч-н-ц-т-. ------------------------------ Јас не ја разбирам реченицата. 0
Јas--ye -a---zb-ram ry---y---t-at-. Ј__ n__ ј_ r_______ r______________ Ј-s n-e ј- r-z-i-a- r-e-h-e-i-z-t-. ----------------------------------- Јas nye јa razbiram ryechyenitzata.
Es nesaprotu nozīmi. Ја- -е------зби--м--н-че-ет-. Ј__ н_ г_ р_______ з_________ Ј-с н- г- р-з-и-а- з-а-е-е-о- ----------------------------- Јас не го разбирам значењето. 0
Ј-s-nye g-- ra-bira- z--ch-e--eto. Ј__ n__ g__ r_______ z____________ Ј-s n-e g-o r-z-i-a- z-a-h-e-y-t-. ---------------------------------- Јas nye guo razbiram znachyeњyeto.
skolotājs н-с--в-ик-/ у--т-л н________ / у_____ н-с-а-н-к / у-и-е- ------------------ наставник / учител 0
n-st----k ------it-el n________ / o________ n-s-a-n-k / o-c-i-y-l --------------------- nastavnik / oochityel
Vai Jūs saprotat skolotāju? Г-----б-рате----------ни-о-? Г_ р________ л_ н___________ Г- р-з-и-а-е л- н-с-а-н-к-т- ---------------------------- Го разбирате ли наставникот? 0
Guo ra-b--a--- li -a--a--iko-? G__ r_________ l_ n___________ G-o r-z-i-a-y- l- n-s-a-n-k-t- ------------------------------ Guo razbiratye li nastavnikot?
Jā, es viņu saprotu labi. Да, ј-с го-р-збир-м -----. Д__ ј__ г_ р_______ д_____ Д-, ј-с г- р-з-и-а- д-б-о- -------------------------- Да, јас го разбирам добро. 0
Da,--as gu- -az-i-am--ob--. D__ ј__ g__ r_______ d_____ D-, ј-s g-o r-z-i-a- d-b-o- --------------------------- Da, јas guo razbiram dobro.
skolotāja н-ставничка-- --и---ка н__________ / у_______ н-с-а-н-ч-а / у-и-е-к- ---------------------- наставничка / учителка 0
n-s-av-ich-a - o--h--y---a n___________ / o__________ n-s-a-n-c-k- / o-c-i-y-l-a -------------------------- nastavnichka / oochityelka
Vai Jūs saprotat skolotāju? Ј- р-зб--а-е--и----та---ч--та? Ј_ р________ л_ н_____________ Ј- р-з-и-а-е л- н-с-а-н-ч-а-а- ------------------------------ Ја разбирате ли наставничката? 0
Јa r--------e--i-nas-avn---k-t-? Ј_ r_________ l_ n______________ Ј- r-z-i-a-y- l- n-s-a-n-c-k-t-? -------------------------------- Јa razbiratye li nastavnichkata?
Jā, es viņu saprotu labi. Д-, јас----ра---р---до---. Д__ ј__ ј_ р_______ д_____ Д-, ј-с ј- р-з-и-а- д-б-о- -------------------------- Да, јас ја разбирам добро. 0
Da---a--ј--ra------ -o--o. D__ ј__ ј_ r_______ d_____ D-, ј-s ј- r-z-i-a- d-b-o- -------------------------- Da, јas јa razbiram dobro.
ļaudis л-ѓе л___ л-ѓ- ---- луѓе 0
l-oѓ-e l_____ l-o-y- ------ looѓye
Vai Jūs saprotat šos ļaudis? Ги--а-би---е--и-л-ѓе--? Г_ р________ л_ л______ Г- р-з-и-а-е л- л-ѓ-т-? ----------------------- Ги разбирате ли луѓето? 0
G-i--azbirat-e li-l--ѓyeto? G__ r_________ l_ l________ G-i r-z-i-a-y- l- l-o-y-t-? --------------------------- Gui razbiratye li looѓyeto?
Nē, es viņus tik labi nesaprotu. Не----с----ги разб-----сос--а -обр-. Н__ ј__ н_ г_ р_______ с_____ д_____ Н-, ј-с н- г- р-з-и-а- с-с-м- д-б-о- ------------------------------------ Не, јас не ги разбирам сосема добро. 0
Nye- ј-- n-- g----az-i----s----ma-dob--. N___ ј__ n__ g__ r_______ s______ d_____ N-e- ј-s n-e g-i r-z-i-a- s-s-e-a d-b-o- ---------------------------------------- Nye, јas nye gui razbiram sosyema dobro.
draudzene п---а-елка п_________ п-и-а-е-к- ---------- пријателка 0
p--ј-t--lka p__________ p-i-a-y-l-a ----------- priјatyelka
Vai Jums ir draudzene? Им----ли-пр-ја---к-? И____ л_ п__________ И-а-е л- п-и-а-е-к-? -------------------- Имате ли пријателка? 0
I-atye li---i-at-el-a? I_____ l_ p___________ I-a-y- l- p-i-a-y-l-a- ---------------------- Imatye li priјatyelka?
Jā, ir. Да,-им--. Д__ и____ Д-, и-а-. --------- Да, имам. 0
D------m. D__ i____ D-, i-a-. --------- Da, imam.
meita ќ---а ќ____ ќ-р-а ----- ќерка 0
k-y--ka k______ k-y-r-a ------- kjyerka
Vai Jums ir meita? И---е ли-ќерк-? И____ л_ ќ_____ И-а-е л- ќ-р-а- --------------- Имате ли ќерка? 0
Im-tye--i-kj-----? I_____ l_ k_______ I-a-y- l- k-y-r-a- ------------------ Imatye li kjyerka?
Nē, nav. Не- јас-не-ам -е-ка. Н__ ј__ н____ ќ_____ Н-, ј-с н-м-м ќ-р-а- -------------------- Не, јас немам ќерка. 0
N-e---a--ny-m-m-kjye--a. N___ ј__ n_____ k_______ N-e- ј-s n-e-a- k-y-r-a- ------------------------ Nye, јas nyemam kjyerka.

Aklie veido runu efektīvāk

Neredzīgi cilvēki dzird labāk. Tā rezultātā, viņi var vieglāk pārvietoties savā ikdienas dzīvē. Neredzīgi cilvēki var arī labāk apstrādāt valodu. Vairāki zinātniskie pētījumi ir nonākuši pie šāda slēdziena. Zinātnieki lika testa subjektiem klausīties vairākus ierakstus. Tad runas ātrums bija ievērojami paātrinājies. Neskatoties uz to, aklie testa subjekti varēja saprast ierakstu. Savukārt redzīgie testa subjekti, nevarēja pilnība saprast to. Runāšanas ātrums bija pārāk ātrs priekš viņiem. Cits eksperiments nonāca pie līdzīgiem rezultātiem. Redzīgi un neredzīgi testa subjekti klausījās dažādos teikumos. Katra teikuma daļa bija pārveidota. Pēdējais vārds bija aizvietots arī pilnīgi bezjēdzīgu vārdu. Testa subjektiem bija jaāatpazīst teikumi. Viņiem bija jānosaka vai teikums ir sakarīgs vai nesakarīgs. Kamēr viņi analizēja teikumus, tika mērīta viņu smadzeņu aktivitāte. Pētnieki izmērīja noteiktus smadzeņu viļņus. Tādā veidā viņi varēja noteikt, cik ātri smadzenes izpildīja uzdevumu. Neredzīgo smadzenēs noteikts signāls parādījās ļoti ātri. Šis signāls norādīja uz to, ka teikums ir izanalizēts. Redzīgajiem šis signāls parādījās daudz vēlāk. Kādēļ neredzīgie apstrādā valodu efektīvāk, vēl nav zināms. Bet zinātniekiem ir teorija. Viņi pieņem, ka to smadzenes īpaši intensīvi izmanto atsevišķu smadzeņu daļu. Ar šo smadzeņu daļu, redzīgie apstrādā vizuālos stimulus. Neredzīgajiem šī daļa netiek izmantota priekš redzēšanas. Tad tas ir ‘pieejams’ citu uzdevumu izpildei. Tāda iemesla dēļ neredzīgie apstrādā valodu efektīvāk…