Sarunvārdnīca

lv Personas   »   el Πρόσωπα

1 [viens]

Personas

Personas

1 [ένα]

1 [éna]

Πρόσωπα

[Prósōpa]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu grieķu Spēlēt Vairāk
es εγώ ε__ ε-ώ --- εγώ 0
e-ṓ e__ e-ṓ --- egṓ
es un tu εγώ κ-ι---ύ ε__ κ__ ε__ ε-ώ κ-ι ε-ύ ----------- εγώ και εσύ 0
eg--kai-e-ý e__ k__ e__ e-ṓ k-i e-ý ----------- egṓ kai esý
mēs abi ε-ε----ι δύο ε____ ο_ δ__ ε-ε-ς ο- δ-ο ------------ εμείς οι δύο 0
em--s-o- -ýo e____ o_ d__ e-e-s o- d-o ------------ emeís oi dýo
viņš α-τ-ς α____ α-τ-ς ----- αυτός 0
autós a____ a-t-s ----- autós
viņš un viņa α--ό- κ---αυτή α____ κ__ α___ α-τ-ς κ-ι α-τ- -------------- αυτός και αυτή 0
a-tó- -a- a--ḗ a____ k__ a___ a-t-s k-i a-t- -------------- autós kai autḗ
viņi abi αυ--- -ι -ύο α____ ο_ δ__ α-τ-ί ο- δ-ο ------------ αυτοί οι δύο 0
a---í -- -ýo a____ o_ d__ a-t-í o- d-o ------------ autoí oi dýo
vīrietis ο-άν---ς ο ά_____ ο ά-δ-α- -------- ο άνδρας 0
o --dras o á_____ o á-d-a- -------- o ándras
sieviete η--υ----α η γ______ η γ-ν-ί-α --------- η γυναίκα 0
ē--y--íka ē g______ ē g-n-í-a --------- ē gynaíka
bērns τ--πα-δί τ_ π____ τ- π-ι-ί -------- το παιδί 0
to-pai-í t_ p____ t- p-i-í -------- to paidí
ģimene μί---ικ-γ--εια μ__ ο_________ μ-α ο-κ-γ-ν-ι- -------------- μία οικογένεια 0
mía-oik-gé-e-a m__ o_________ m-a o-k-g-n-i- -------------- mía oikogéneia
mana ģimene η -ι-ογέ--ι---ου η ο_________ μ__ η ο-κ-γ-ν-ι- μ-υ ---------------- η οικογένειά μου 0
ē--i--g---iá -ou ē o_________ m__ ē o-k-g-n-i- m-u ---------------- ē oikogéneiá mou
Mana ģimene ir šeit. Η-ο----έ-ε----ου---ν-ι εδ-. Η ο_________ μ__ ε____ ε___ Η ο-κ-γ-ν-ι- μ-υ ε-ν-ι ε-ώ- --------------------------- Η οικογένειά μου είναι εδώ. 0
Ē oik--é-e-á--o---ínai e-ṓ. Ē o_________ m__ e____ e___ Ē o-k-g-n-i- m-u e-n-i e-ṓ- --------------------------- Ē oikogéneiá mou eínai edṓ.
Es esmu šeit. Εγώ είμα--εδ-. Ε__ ε____ ε___ Ε-ώ ε-μ-ι ε-ώ- -------------- Εγώ είμαι εδώ. 0
E----ím---ed-. E__ e____ e___ E-ṓ e-m-i e-ṓ- -------------- Egṓ eímai edṓ.
Tu esi šeit. Ε-ύ--ίσαι εδ-. Ε__ ε____ ε___ Ε-ύ ε-σ-ι ε-ώ- -------------- Εσύ είσαι εδώ. 0
Esý----ai-e-ṓ. E__ e____ e___ E-ý e-s-i e-ṓ- -------------- Esý eísai edṓ.
Viņš ir šeit un viņa ir šeit. Αυ--ς------ ε---κ-- α--ή--ί-αι ε-ώ. Α____ ε____ ε__ κ__ α___ ε____ ε___ Α-τ-ς ε-ν-ι ε-ώ κ-ι α-τ- ε-ν-ι ε-ώ- ----------------------------------- Αυτός είναι εδώ και αυτή είναι εδώ. 0
Autó- --nai edṓ k---a-tḗ-e---i-edṓ. A____ e____ e__ k__ a___ e____ e___ A-t-s e-n-i e-ṓ k-i a-t- e-n-i e-ṓ- ----------------------------------- Autós eínai edṓ kai autḗ eínai edṓ.
Mēs esam šeit. Εμ-ί- ---ασ---ε-ώ. Ε____ ε______ ε___ Ε-ε-ς ε-μ-σ-ε ε-ώ- ------------------ Εμείς είμαστε εδώ. 0
E-e-s-eímast- e--. E____ e______ e___ E-e-s e-m-s-e e-ṓ- ------------------ Emeís eímaste edṓ.
Jūs esat šeit. Εσε-------ε-εδώ. Ε____ ε____ ε___ Ε-ε-ς ε-σ-ε ε-ώ- ---------------- Εσείς είστε εδώ. 0
Es-í--eí----ed-. E____ e____ e___ E-e-s e-s-e e-ṓ- ---------------- Eseís eíste edṓ.
Viņi visi ir šeit. Ε--αι -λοι -δ-. Ε____ ό___ ε___ Ε-ν-ι ό-ο- ε-ώ- --------------- Είναι όλοι εδώ. 0
Eí-a---l-- e-ṓ. E____ ó___ e___ E-n-i ó-o- e-ṓ- --------------- Eínai óloi edṓ.

Svešvalodas cīņā ar Alcheimera slimību

Tiem, kuri vēlas saglabāt garīgo līdzsvaru, vajadzētu apgūt valodas. Ar valodas prasmēm var izsargāties no demences. Neskaitāmas zinātniskās pētniecības ir to pierādījušas. Apgūstot valodu vecumam nav nozīmes. Svarīgi ir tas, ka smadzenes tiek regulāri vingrinātas. Mācoties leksiku tiek aktivizētas dažādas smadzeņu daļas. Šīs daļas regulē nozīmīgus izziņas procesus. Tādēļ cilvēki, kuri pārzin vairākas valodas, ir uzmanīgāki. Viņi var arī labāk koncentrēties. Lai gan, daudzvalodībai ir papildu priekšrocības. Daudzvalodīgi cilvēki var pieņemt labākus lēmumus. Tas ir, viņi nonāk pie lēmuma ātrāk. Jo viņu smadzenes ir iemācījušās izdarīt izvēli. Tās zin vismaz divus apzīmējumus vienai lietai. Attiecīgajā situācijā ir iespējams izvēlēties atbilstošo apzīmētāju. Tādēļ, daudzvalodīgi cilvēki nepārtraukti izdara izvēli. Viņu smadzenēm ir treniņš izvēlēties starp vairākām lietām. Un šis treniņš attīsta ne tikai smadzeņu centru, kas atbild par valodu. Daudzas smadzeņu daļas gūst labumu no daudzvalodības. Valodu prasmes nozīmē arī labāku kognitīvo kontroli. Protams, valodu prasmes nenovērsīs demenci. Lai gan, daudzvalodīgiem cilvēkiem šī slimība attīstas lēnāk. Un viņu smadzenes, šķiet, labāk spēj līdzsvarot sekas. Valodas apguvējiem demences simptomi parādas vājākā formā. Apjukums un aizmiršana ir mazāk svarīgi. Tāpēc gan jauni, gan veci vienlīdzīgi gūst labumu no valodas apguves. Un: Ar katru valodu ir vieglāk apgūt kādu jaunu. Tatad, tā vietā, lai sniegtos pēc zālēm, mums vajadzētu sniegties pēc vārdnīcas.