Sarunvārdnīca

lv Vakar – šodien – rīt   »   uk Вчора – сьогодні – завтра

10 [desmit]

Vakar – šodien – rīt

Vakar – šodien – rīt

10 [десять]

10 [desyatʹ]

Вчора – сьогодні – завтра

[Vchora – sʹohodni – zavtra]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ukraiņu Spēlēt Vairāk
Vakar bija sestdiena. В-о-- б--а с---т-. Вчора була субота. В-о-а б-л- с-б-т-. ------------------ Вчора була субота. 0
Vc-or- bu---s-b--a. Vchora bula subota. V-h-r- b-l- s-b-t-. ------------------- Vchora bula subota.
Vakar es biju kino. В---- я-б---- бу-а у ----. Вчора я був / була у кіно. В-о-а я б-в / б-л- у к-н-. -------------------------- Вчора я був / була у кіно. 0
V-ho-a-ya bu------la ------. Vchora ya buv / bula u kino. V-h-r- y- b-v / b-l- u k-n-. ---------------------------- Vchora ya buv / bula u kino.
Filma bija interesanta. Ф-л-м---- -і-----. Фільм був цікавий. Ф-л-м б-в ц-к-в-й- ------------------ Фільм був цікавий. 0
Filʹ--b-v--s-k-----. Filʹm buv tsikavyy-. F-l-m b-v t-i-a-y-̆- -------------------- Filʹm buv tsikavyy̆.
Šodien ir svētdiena. Сьо-одні----іл-. Сьогодні неділя. С-о-о-н- н-д-л-. ---------------- Сьогодні неділя. 0
Sʹ-hodni -e--ly-. Sʹohodni nedilya. S-o-o-n- n-d-l-a- ----------------- Sʹohodni nedilya.
Šodien es nestrādāju. С-----ні----е-п-ац-ю. Сьогодні я не працюю. С-о-о-н- я н- п-а-ю-. --------------------- Сьогодні я не працюю. 0
Sʹ---d-i-y--n- pr-ts---u. Sʹohodni ya ne pratsyuyu. S-o-o-n- y- n- p-a-s-u-u- ------------------------- Sʹohodni ya ne pratsyuyu.
Es palieku mājās. Я-з-----юся ---м-. Я залишаюся вдома. Я з-л-ш-ю-я в-о-а- ------------------ Я залишаюся вдома. 0
Y--z-lys-----ya-vdom-. YA zalyshayusya vdoma. Y- z-l-s-a-u-y- v-o-a- ---------------------- YA zalyshayusya vdoma.
Rīt ir pirmdiena. З--тр- понед-л--. Завтра понеділок. З-в-р- п-н-д-л-к- ----------------- Завтра понеділок. 0
Z--tra -on-d-lo-. Zavtra ponedilok. Z-v-r- p-n-d-l-k- ----------------- Zavtra ponedilok.
Rīt es atkal strādāšu. З-в--а я-зн--у п-а---. Завтра я знову працюю. З-в-р- я з-о-у п-а-ю-. ---------------------- Завтра я знову працюю. 0
Z--tr- -- zno-- p-a---u--. Zavtra ya znovu pratsyuyu. Z-v-r- y- z-o-u p-a-s-u-u- -------------------------- Zavtra ya znovu pratsyuyu.
Es strādāju birojā. Я п---юю - -ф-сі. Я працюю в офісі. Я п-а-ю- в о-і-і- ----------------- Я працюю в офісі. 0
Y- p---s-u---v-of-s-. YA pratsyuyu v ofisi. Y- p-a-s-u-u v o-i-i- --------------------- YA pratsyuyu v ofisi.
Kas tas ir? Х-- -е? Хто це? Х-о ц-? ------- Хто це? 0
K-to -se? Khto tse? K-t- t-e- --------- Khto tse?
Tas ir Pēteris. Це-П-тр-. Це Петро. Ц- П-т-о- --------- Це Петро. 0
T-- --t-o. Tse Petro. T-e P-t-o- ---------- Tse Petro.
Pēteris ir students. Пе-р- - ст---н-. Петро – студент. П-т-о – с-у-е-т- ---------------- Петро – студент. 0
P-tro-– -tudent. Petro – student. P-t-o – s-u-e-t- ---------------- Petro – student.
Kas tā ir? Х-о---? Хто це? Х-о ц-? ------- Хто це? 0
Khto ---? Khto tse? K-t- t-e- --------- Khto tse?
Tā ir Marta. Це -арта. Це Марта. Ц- М-р-а- --------- Це Марта. 0
Tse--ar--. Tse Marta. T-e M-r-a- ---------- Tse Marta.
Marta ir sekretāre. М---а-–--ек--та-к-. Марта – секретарка. М-р-а – с-к-е-а-к-. ------------------- Марта – секретарка. 0
M--ta-–----r-ta-ka. Marta – sekretarka. M-r-a – s-k-e-a-k-. ------------------- Marta – sekretarka.
Pēteris un Marta ir draugi. Петро і--ар---–-д-уз-. Петро і Марта – друзі. П-т-о і М-р-а – д-у-і- ---------------------- Петро і Марта – друзі. 0
Pet---i-------- -ruz-. Petro i Marta – druzi. P-t-o i M-r-a – d-u-i- ---------------------- Petro i Marta – druzi.
Pēteris ir Martas draugs. П-тр----др-го- --рт-. Петро є другом Марти. П-т-о є д-у-о- М-р-и- --------------------- Петро є другом Марти. 0
P--r--y----uho- ---ty. Petro ye druhom Marty. P-t-o y- d-u-o- M-r-y- ---------------------- Petro ye druhom Marty.
Marta ir Pētera draudzene. Ма--- є--одруго---е---. Марта є подругою Петра. М-р-а є п-д-у-о- П-т-а- ----------------------- Марта є подругою Петра. 0
Mar-a y--p--ru-oy--P---a. Marta ye podruhoyu Petra. M-r-a y- p-d-u-o-u P-t-a- ------------------------- Marta ye podruhoyu Petra.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mācīšanās miegā

Svešvalodu apgūšana mūsdienās ir daļa no vispārējās izglītības. Ja vien to mācīšanās nebūtu tik nogurdinoša! Labas ziņas tiem, kam tās sagādā grūtības. Jo iemācīties miegā ir efektīvāk! Vairāki zinātniskie pētījumi ir nonākuši pie tāda slēdziena. Un šo metodi mēs varam izmantot arī mācoties valodas. To, ko mēs esam pieredzējuši pa dienu, mēs apstrādājam miegā. Mūsu smadzenes analizē jaunos iespaidus. Viss pieredzētais tiek vēlreiz pārdomāts. Un jaunais saturs tiek nostiprināts mūsu smadzenēs. Jo īpaši labi tiek nostiprinās tas, ko esam mācījušies pirms iemigšanas. Līdz ar to, atkārtot nozīmīgas lietas pirms iemigšanas, ir noderīgi. Dažādas miega fāzes atbild par atšķirīgām mācību vielām. Miegs ar ātrajām acu kustībām atbild par psihomotorisko mācīšanos. Šajā kategorijā ietilpst mūzikas vai sporta nodarbības. Bet, piemēram, tīrās zināšanas tiek apstrādātas dziļajā miegā. Šajā fāzē tiek pārskatīts viss apgūtais. Pat leksika un gramatika! Mūsu smadzenēm ir ļoti smagi jāstrādā, kad mēs mācamies valodu. Tām jāsaglabā jauni vārdi un jauni likumi. Tas viss tiek atkal atkārtots miegā. Pētnieki to dēvē par atkārtošanas teoriju. Bet galvenais, ka Jūs izguļaties. Ķermenim un prātam nepieciešams pienācīgi atpūšties. Un tikai tad smadzenes darbojas efektīvi. Var teikt: labs miegs, laba atmiņa. Kad mēs atpūšamies, mūsu smadzenes vēl darbojas… Tad: ar labunakti, Gute Nacht, good night, buona notte, dobrou noc!